Iskolata saimnieciskā politika Vidzemē 1917. gada novembrī - 1918. gada februārī: muižu nacionalizācija

Abstract

Pētījums veikts par historiogrāfijā līdz šim maz aplūkotu tēmu – Iskolata saimniecisko politiku vācu neokupētajā Vidzemē 1917. g. novembrī – 1918. g. februārī. Darba mērķis ir izpētīt Iskolata īstenoto saimniecisko politiku, padziļināti analizējot vienu no būtiskākajām tās sastāvdaļām – muižu nacionalizāciju. Muižas Latvijas laukos līdz 1. pasaules karam bija galvenais centrs, ap kuru ritēja visa dzīve. Iskolata muižu nacionalizācija bija pirmais mēģinājums mainīt šo gadsimtiem ilgi pastāvējušo kārtību. Darba gaitā tika secināts, ka muižu nacionalizācija norisinājās saskaņā ar Ļeņina agrāro programmu, tomēr tai bija arī vairāki, vietējiem apstākļiem atbilstoši politiska, saimnieciska un sociāla rakstura cēloņi. Iskolata saimnieciskā politika tikai daļēji izrādījās sekmīga, jo nespēja līdz galam atrisināt visas problēmas, kuras bija tās īstenošanas pamatā.

The subject of this research is economic policy of Iskolat in Vidzeme (November 1917 – February 1918). The aim of the research is to describe economic policy of Iskolat, analysing one of its most important components – expropriation of manors. Manor in the Latvian countryside until the First World War was the main centre around which all life went. Expropriation of manors by Iskolat was the first attempt to change the order that had existed for centuries. The research concludes that expropriation of manors was realized according to Lenin’s agrarian programme, but it also had several causes of a political, economic and social nature, in line with local circumstances. The economic policy of Iskolat was successful only partially, because it was unable to solve all problems which the basis of its realization was.