Akadēmiskās prokrastinācijas saistība ar studentu pašregulāciju un mācību stratēģijām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot akadēmiskās prokrastinācijas saistību ar studentu pašregulāciju un mācību stratēģijām un cik lielā mērā pašregulācija un mācību stratēģijas faktori prognozē akadēmisko prokrastināciju. Pētījumā piedalījās 150 bakalaura studenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem ( M =20,55 gadi, SD =1,84 ), sievietes 83 un 67 vīrieši. Dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Akadēmiskās prokrastinācijas aptauju (Academic Procrastination Scale, McCloskey, 2011), Pašregulācijas skalu (The Self-Regulation Survey, Briley & Iran-Nejad, 2006) un Mācību stratēģijas skalu (Learning and Study Strategies Inventory, Weinstein & Palmer, 2002). Demogrāfiskie dati: dzimums, vecums, studiju kurss, specialitāte. Iegūtie rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp akadēmisko prokrastināciju, pašregulāciju un mācību stratēģijām. Starp akadēmisko prokrastināciju un trauksmi statistiski nozīmīga saistība netika konstatēta. Tika atklātas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp pašregulāciju un mācību stratēģijām. Starp aktīvo pašregulāciju un trauksmi statistiski nozīmīga saistība netika konstatēta. Regresijas analīzes rezultāts izskaidroja 58% akadēmiskās prokrastinācijas variācijas, tas nozīmē, ka statistiski nozīmīgi akadēmiskās prokrastinācijas prognozētāji ir atklāti abu avotu pašregulācija, koncentrēšanās stratēģija, laika pārvaldības stratēģija un tuvu statistiski nozīmīgam līmenim mācību palīglīdzekļu stratēģija.

The aim of the research was to determine academic procrastination’s correlation with student self-regulation and study strategy, and how much self-regulation and study strategy factors predict academic procrastination. The amount of respondents were 150 bachelor’s degree students from 18 to 29 years old ( M =20,55 years old, SD =1,84 ), 83 women and 67 men. The respondents filled in 3 questionnaires: Academic Procrastination Scale, McCloskey, 2011; The Self-Regulation Survey, Briley & Iran-Nejad, 2006 and Learning and Study Strategies Inventory, Weinstein & Palmer, 2002. And demographical indecators: gender, age, study course, specialty. The obtained results indicate statistically significant negative correlation between academic procrastination, self-regulation and study strategy. On the contrary, there was no statistically significant correlation between academic procrastination and anxiety. Statistically significant positive correlation was found between self-regulation and study strategy. Between active self-regulation and anxiety there was no statistically significant correlation found. Regression analysis results explained 58 % of the academic procrastination variation. Statistically significant academic procrastination predict factors were found multiple self-regulation and concentration strategy, time managment strategy close to statistically significant level study aids strategy.