Dendroloģisko parametru un mēslojuma ietekme uz veģetāciju kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē un tās sniegtie ekosistēmu pakalpojumi

Abstract

Krēsliņa V. Mēslojuma ietekme uz dendroloģiskajiem parametriem, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumiem ātraudzīgo kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē. Pētījuma mērķi bija noskaidrot, kā mēslojums (notekūdeņu dūņas un pelni) ietekmē bērzu un baltalkšņu augstumu un caurmēru, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumus ātraudzīgo koku stādījumā. Stādījums ierīkots 2011. gadā Skrīveru novadā “Pardenčos”. Koki stādīti četros blokos, katrā no tiem ierīkoti kontroles un ar pelniem vai notekūdeņu dūņām mēsloti parauglaukumi. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras bērzu un baltalkšņu stādījumos. Dati ievākti laikā no trešā līdz septītajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Novērtēta arī dažāda stādījumā izmantotā mēslojuma ietekme uz koku stumbru augstumu un caurmēru. Noskaidrots, ka ceturtajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas mēslojums būtiski neietekmēja lakstaugu sugu skaitu un segumu ne bērzu, ne baltalkšņu parauglaukumos (dispersijas analīžu rezultātā iegūtās p vērtības attiecīgi 0,08 un 0,09). Septītajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas mēslojums ietekmēja abu koku sugu stumbru garumus un caurmērus. Vislielākā pozitīva ietekme uz bērzu un baltalkšņu augšanu ir dūņu mēslojumam. Laikā no trešā līdz septītajam gadam bērzu un baltalkšņu stādījumos lakstaugu sugu daudzveidība samazinājās. Lielāks lakstaugu sugu skaits un segums bija bērzu stādījumā. Abos stādījumos konstatētas divas dabisko pļavu indikatorsugas: dzirkstelīte Dianthus deltoides L. un plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata. (L.) Soó. Konstatētas arī divas invazīvas sugas: Lupinus polyphyllus Lindl. un Solidago canadensis L. Lielāks tauriņziežu dzimtas augu sugu skaits un segums konstatēts bērzu stādījumā. Izmantojot literatūras datus, aprēķināts, ka galvenokārt atmosfēras slāpekļa apjomu piesaisti veicis pļavas āboliņš Trifolium pratense L., kas bija līdz 79,968 kg N2/ha laikā no trešā līdz septītajam gadam. Arī bitēm (apputeksnētājiem) svarīgo nektāraugu sugu skaits lielāks bija bērzu stādījumā. Ceturtajā gadā pēc stādījuma ierīkošanas šo sugu skaits sasniedza 13 sugas, bet septītajā gadā astoņas sugas.

Kreslina V. The effect of dendrological parameters and fertilization on vegetation and its provision of ecosystem services in short rotation coppice. The aim of the study was to determine the effects of fertilizer (sewage sludge and wood ash) on birch and grey alder height and diameter, vegetation and ecosystem services in birch and grey alder stand provided by short rotation coppice. The plantation is located in Skrīveri district in “Pardenči”. Trees were planted in 2011. Four blocks were created. Each of them consisted of control plots and plots fertilized with sewage sludge and wood ash. Vegetation was described in plots. Data about plant species found in birch and grey alder stands were summarized for each sampling time. The survey was conducted from the third to seventh year after planting. The height and diameter of trees was measured to estimate the effect of fertilizer type on tree growth. In the fourth year after planting there were no significant difference between the number and cover of herbaceous plant species and the type of fertilizer (analysis of variance p values 0.08 and 0.09). In the seventh year after planting, fertilizer (sewage sludge) influenced birch and grey alder height and diameter. Species diversity in the plantation decreased from the third to the seventh year after planting. Birch stands had higher number of herbaceous plant species. In both of the studied tree species plots, two natural grassland indicator species were found: Dianthus deltoides L. and Dactylorhiza maculata. (L.) Soó. There were found also two invasive plant species: Lupinus polyphyllus Lindl. and Solidago canadensis L. The highest number and cover of leguminous plant species were found in the birch stand. Using data from literature the amount of sequestered nitrogen from the atmosphere by Trifolium pratense L. was estimated to be 79,968 kg N2/ha in the third to seventh year after planting, respectively. Also, the number of nectar plant species was higher in the birch stand, reaching the highest level in the fourth year after planting (13 species). In the seventh year after planting there were eight nectar plant species.