Antroponīmu ar detoponīmiskajiem pievārdiem atveide “Nībelungu dziesmas” tulkojumā latviešu valodā

Abstract

Bakalaura darbs veltīts antroponīmikai senvācu eposā „Nībelungu dziesma“, iedziļinoties antroponīmu ar detoponīmiskajiem pievārdiem atveides problemātikā. Pētījums veikts ar mērķi izstrādāt stratēģijas to atveidei latviešu valodā, turpinot veidot zinātnisku pamatu eposa latviskojumam. Darbā izmantotas tādas metodes kā kvantitatīvā un kvalitatīvā korpusa analīze, salīdzinošā metode un empīriskie pētījumi, lai noskaidrotu, kā antroponīmi ar detoponīmiskajiem pievārdiem tiek realizēti „Nībelungu dziesmā“, kāda ir to loma teksta uzbūvē un vēstījumā un kā šīs īpašības var tikt atveidotas mērķvalodā. Izpētīts, ka detoponīmiskie pievārdi ne tikai sniedz ziņas par eposa varoņu izcelsmi, bet arī pilda formāli stilistiskas funkcijas, un to atveidē nepieciešami radoši risinājumi, lai saglabātu to unikālās iezīmes. Noslēgumā sniegti piemēri atveides stratēģiju īstenošanai atdzejojumā, kas uzskatāmi parāda ciešu saistību starp antroponīmiem ar detoponīmiskajiem pievārdiem un teksta struktūru un pamato konkrēto pieeju izvēli.

The bachelor's thesis is dedicated to anthroponymy in the Old German epic poem "Song of the Nibelungs", delving into the problem of rendering anthroponyms with detoponymic bynames. The research was carried out with the aim to develop strategies for their depiction in the Latvian language in order to form a scientific basis for the translation of this epic poem. Methods such as quantitative and qualitative corpus analysis, comparative method and empirical research were used to find out how anthroponyms with detoponymic bynames are realized in the „Song of the Nibelungs", what is their role in text structure and message and how these properties can be reproduced in the target language. It has been studied that detoponyms not only provide information about the origins of epic characters, but also perform formally stylistic functions, and their reproduction requires creative solutions to preserve their unique features. In conclusion, practical examples of the implementation of reproduction strategies in translation are presented, which clearly show the close connections between anthroponyms and detoponymic bynames and the structure of the text and justify the choice of specific approaches.