Baltijas tunelis starp Tallinu un Helsinkiem: realitāte vai fantāzija

Abstract

Globalās krīzes apstākļos ciešāka reģionālā sadarbība ir kļuvusi par Baltijas reģiona nākotnes attīstības priekšnosacījumu. Kā daļa no ES TEN-T Ziemeļjūras-Baltijas koridora zemūdens dzelzceļa tunelis zem Baltijas jūras, kas savieno Helsinkus un Tallinu, ir viens no pašlaik visapspriestākajiem sadarbības projektiem Baltijas reģionā. Maģistra darbā tiek analizētas un izvērtētas projekta ieceres un tā īstenošanas ekonomiskais un reģionālās sadarbības aspekts, kā arī aplūkotas projekta īstenošanas iespējamās perspektīvas. Pirmajā un otrajā nodaļā tiek analizēta pārrobežu sadarbības nozīme reģionālās ekonomikas kontekstā, tiek aplūkota jaunā ekonomiskās ģeogrāfijas teorija, kā arī kā kontekstmateriāls tiek izvērtēti pasaulē esošie lielie pārrobežu savienojuma projektu piemēri. Trešajā nodaļā tiek izvērtēta Baltijas tuneļa būvniecības teorētiskā nozīme, kā arī analizēti projektā esošie pašreizējie priekšlikumi, tiek aplūkoti arī ar tuneļa projektu saistītie jautājumi un radušās pretrunas. Veicot projekta un kontekstmateriālu analīzi, tika secināts, ka ir pamatoti turpināt būvēt Talsinki tunelis, tādējādi pilnveidojot transporta sistēmu Baltijas reģionā. Pie tam projekta īstenošana dod iespēju valsts pārvaldes sektoram, ārvalstu investīcijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem izstrādāt inovatīvus sadarbības veidus un risinājumus, kas var ietekmēt turpmāko ekonomikas attīstību.

Under the crisis of globalization, closer regional cooperation has become the future development trend of the Baltic region. As part of the EU TEN-T North Sea-Baltic Corridor, the undersea railway tunnel across the Baltic Sea that connects Helsinki and Tallinn is one of the currently discussed cooperation projects in the region. This research is intended to discuss the ideas and realities of this project from both the perspectives of economic and regional cooperation. In the first and second chapters, the author tries to explore the role of Cross-border Cooperation in the regional economy with the theory of New Economic Geography, and combines the existing examples of large cross-strait connection projects in the world as supporting evidence. On this basis, the third chapter introduces the theoretical significance of the construction of Talsinki Tunnel as well as the current proposals of the project, and analyzes the issues and controversies surrounding the tunnel project. It is concluded that the Baltic Tunnel between Tallinn and Helsinki should continue to be built to complement the transport system in the Baltic region, and the public management sectors, foreign investments, and private enterprises should develop innovative cooperation mode on this project.