| dc.description.abstract | Autisms ir salīdzinoši jauns traucējums, kas izriet no atšķirībām bērna spēju fizioloģiskajā attīstībā, pamatojoties uz DSM-5.Materiāli un metodes:1. fāze: Šis pētījums tika veikts divos posmos. Pirmajā gareniskajā posmā Denveras funkcionālā pārbaude tika izmantota, lai novērtētu bērnu psihomotorās spējas: redzes spējas, dzirdes spējas, smalko motoro funkciju, bruto motoro funkciju un runu. DSM-5 novērtējums tika izmantots, lai pierādītu bērnu diagnozi. Kopumā visā šajā posmā piedalījās 100 bērni vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. Tika novēroti četri galvenie terapijas veidi: Montessori terapija, konsultācijas ar speciālo pedagogu un “citas” terapijas. Sešu mēnešu laikā bērni piedalījās izvēlētajā terapijas formā, un vēlāk tos pašus bērnu ārstus novērtēja.Arī mātes aizpildīs anketas. Pēcpārbaudes laikā tika veikta iegūto datu statistiskā analīze, lai novērtētu bērnu psiho-motorisko spēju izmaiņas. Daļa šī pētījuma tika publicēta LU konferencē (Faculty of Medicine, University of Latvia, Riga, Latvia 2018). 2. fāze: Pētījuma otrajā posmā dzīves kvalitāte (SF-36) anketu aizpildīja 76 bērnu ar ASD bērnu mātes. Pēc tam tika analizēti aptaujas rezultāti, meklējot sakarības starp dzīves kvalitātes (QOL) jomām un terapijas veidu.Rezultāti1. fāze: Pētījuma pirmajā posmā mūsu rezultāti parādīja, ka Montesori terapija un uzņemšana pie speciālā pedagoga palielināja dzirdes, smalko un lielo motorisko spēju uzlabošanās varbūtību. Tika konstatēts, ka Montessori terapijai ir labāki dzirdes rezultāti (nepāra attiecība, OR = 19,3 [95% ticamības intervāls, CI 1,69; 221,1] un smalkās motorikas (OR = 46,14 [2,81; 757,1]), bet, no otras puses, konsultācija ar īpašu pedagogu atrada labākus rezultātus lielo muskuļu motoriskajā funkcijā (VAI = 8,26 [1,35; 50,3]). Tomēr tie nebija statistiski nozīmīgi. Neatkarīgi no tā, kura terapija abās terapijās uzrādīja psihomotorisko spēju uzlabojumus. Statistiski nozīmīga atšķirība starp Montessori terapiju un speciālista apmeklējumu, kad runas attīstība tika salīdzināta (p = 0,04), rezultāti parādīja būtisku uzlabojumu visiem bērniem, kuri apmeklēja terapiju, bet bērni, kuri nebija apmeklējuši nekādu terapiju, neuzrādīja nekādu uzlabojumu.2. fāze: Mēs noskaidrojām, ka apstrādes veids bija nozīmīgi saistīts tikai ar QOL enerģētisko domēnu (p = 0,03). Visi pārējie domēni nav saistīti. Visaugstākais enerģijas / noguruma līmenis QOL bērniem, kuri saņem medicīnisko palīdzību, un zemākais - bērniem, kuri saņem fizisko veselību.Secinājumi:Mēs secinājām, ka bērniem ar ASD ir svarīgi apmeklēt terapiju, lai optimāli uzlabotu simptomatoloģiju. Īpaši jāstrādā ar mātēm bērniem ar ASD, lai palielinātu viņu enerģijas līmeni un samazinātu noguruma līmeni | |
| dc.description.abstract | Autism is a relatively new disorder which revolves around differences in physiological development of a child’s abilities based on the DSM-5 Materials and methods:Phase 1: This study was performed in two stages. At the first, longitudinal stage, Denver functional test was used to asses’ psychomotor abilities for the children: visual ability, hearing ability, fine motor function, gross motor function and speech. DSM-5 evaluation was used to proof the diagnosis of children. In total throughout this stage, 100 children aged two to five took part. Four main types of therapies were observed: Montessori therapy, consultations with a special pedagogue and “other” therapies. Throughout six months the children participated in their chosen form of therapy and were later were reevaluated by the same child physician. Mothers would also fill in questionnaires. Statistical analysis of obtained data was performed at the follow-up to evaluate changes in psycho-motor abilities of children. A part of this study was published in LU conference (Faculty of Medicine, University of Latvia, Riga, Latvia 2018). Phase 2: During the second stage of the study, quality of life (SF-36) questionnaire was filled out by 76 mothers of children with ASD. Results of the survey were then analyzed, looking for relations between quality of life (QOL) domains and a type of the therapy. Results Phase 1: At the first stage of the study our results showed that Montessori therapy and admission to a special pedagogue increased the probability of improvement of hearing, fine and gross motoric abilities. Montessori therapy was found to have better outcomes for hearing (Odd ratio, OR = 19.3 [95% confidence interval, CI 1.69;221.1] and fine motor (OR = 46.14 [2.81;757.1], while on the other hand consultation with a special pedagogue found better results in gross motor function (OR = 8.26 [1.35;50.3]). These were not statistically significant though. Regardless of which therapy, both therapies showed improvements in psychomotor abilities. A statistically significant difference between Montessori therapy and attending a special pedagogue when it came to the comparison of speech development (p = 0.04). Results showed significant improvement in all children which ttended therapy while children who attended no sort of therapy, did not show any improvement. Phase 2: We found that the kind of the treatment was significantly associated only with energy domain of QOL (p = 0.03). All other domains are not related. The highest level of energy/ fatigue QOL parents of children that receive medical treatment, and the lowest those of children receiving physical health treatment. Conclusion: We concluded that it is essential for children with ASD to attend therapy for optimal improvement of symptomatology. Mothers of children with ASD should be particularly treated to increase their level of energy and to decrease the level of fatigue. | |
