Biomateriālu: Biodentīna un Minerāltrioksīda agregāta (MTA) izmantošana zobārstniecībā anonīmā aptauja

Abstract

Ievads: Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādu biomateriālu, MTA vai Biodentīnu ikdienā izmanto zobārsti Latvijā un kādi ir faktori to nosaka. Metodes: Šķērsgriezuma pētījums tika veikts starp zobārstniecības speciālistiem, kuri strādā dažādu Latvijas Republikas reģionu klīnikās. Anketa tika izveidota, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par MTA un Biodentīna izmantošanu konservatīvajā zobārstniecībā un endodontijā. Pētījumu apstiprināja Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta zinātniskās izpētes ētikas komisija. Rezultāti: No respondentiem tika saņemtas 105 aizpildītas anketas, kuras arī tika iekļautas datu analīzē. Respondenti bija vispārējie zobārsti (N=87;82,9%), endodonti (N=12;11,4%) un bērnu zobārsti (N=6;5,7%). Ārstu darba pieredze svārstījās no mazāk nekā 1 gada, līdz vairāk nekā 15 gadiem. Attiecībā uz jautājumu par izmantojamo biomateriālu: 36 zobārsti (34,3%) izvelējās MTA, 9 zobārsti (8,6%) Biodentīnu, 39 zobārsti (37,1%) abus biomateriālus, 21 zobārsts (20%) atbildēja, ka neizmanto biomateriālus pavisam. Ārstēšanas laikā speciālisti galvenokārt lieto bioloģiski aktīvus cementus pulpas pārklāšanai (N=84;35%), kam seko perforācijas gadījumi (N=75;31,25%), pulpotomijas (N=39;16,25%) un retrogrādie pildījumi (N=36;15%). Statistiski nozīmīga saistība tika novērota starp Biodentīna lietošanu, tā spēju saglabāt pulpas vitalitāti (p=0,0004) , kā arī spēju ierosināt dentīna remineralizāciju (p=0,0055). Interesanti, ka galvenais iemesls kāpēc nelieto Biodentīnu, izrādījās tā augstā cena (p=0,0002). Statistiski nozīmīga saistība tika novērota starp MTA lietošanu, tā spēju cietēt mitrā vidē (p=0,0025) un saglabāt pulpas vitalitāti (p=0,0157). Šis pētījums arī norādīja, ka MTA neizmanto dēļ materiāla relatīvi sarežģītas lietošanas (p=0,0006). Secinājumi: Pētījuma rezultāti uzrādīja, kā ir daudz dažādu faktoru, kuri var ietekmēt biomateriālu izvēli. Tomēr var secināt, ka MTA izmanto visos klīniskajos nolūkos, taču galvenokārt perforāciju gadījumos un aizpildot sakņu galu endodontiskajā ķirurģijā. Savukārt Biodentīnu visbiežāk lieto pulpas saglabāšanas procedūrās.

Introduction: The aim of this study was to find out which bioactive cement, MTA or Biodentine, is preferred by clinicians in the Republic of Latvia and what are the determining factors in their choice. Methods: The cross-sectional study was conducted among dental professionals working in clinics, located in different regions of the Republic of Latvia. Questionnaire was created to obtain the necessary information regarding the use of MTA and Biodentine in conservative dentistry and endodontics. The study was approved by the Ethic Committee of the Institute of Cardiology and Regenerative Medicine of the University of Latvia. Results: Total amount of 105 completed questionnaires were received from the respondents and are the subject of this research. Respondents, were general dentists (N=87;82,9%), endodontists (N=12;11,4%) and pediatric dentists (N=6;5,7%). Work experience of clinicians varied from less than 1 year to more than 15 years. Regarding the question about preferred biomaterial: 36 dentists (34,3%) selected MTA, 9 dentists (8,6%) Biodentine, 39 dentists (37,1%) both biomaterials and 21 dentists (20%) answered, that they don’t use biomaterials at all. During the course of treatment, clinicians use bioactive agents mostly for pulp capping procedure (N=84;35%), followed by perforation repair (N=75;31,25%), pulpotomy (N=39;16,25%) and retrograde surgical filling (N=36;15%). Statistical interaction was observed in between the use of Biodentine, its capacity to preserve pulp vitality (p=0,0004) and ability to initiate dentine remineralization (p=0,0055). Interesting that, the main criteria for not using Biodentine appeared to be high cost (p=0,0002). Statistical relation was detected in between the use of MTA, its ability to set in the moist environment (p=0,0025) and preserve pulp vitality (p=0,0157). This research also indicated that, the main reason for not using MTA was difficult handling characteristics (p=0,0006). Conclusions: The results of conducted study show, that there are variety of factors contributing to the selection of particular agent. It could, however, be determined that, MTA is used for all clinical applications, but mostly for perforation repair and as a root end filling material. In its turn, Biodentine is more frequently used for vital pulp therapy procedures.