Kolektīvās vainas izjūtas ietekme uz konflikta risināšanas stratēģiju vērtējumu: Izraēlas - Palestīnas konflikta gadījums

Abstract

Anotācija Pētījuma mērķis bija izpētīt kolektīvās vainas izjūtas ietekmi uz konflikta risinājumu vērtējumu cilvēkiem ar dažādiem iekšgrupas identifikācijas līmeņiem. Pētījumā piedalījās 240 abu dzimumu respondenti vecumā no 15 līdz 36 gadiem no Baltijas valstīm un Izraēlas. Pētījumam tika izmantots kvazieksperimentāls dizains (identifikācijas līmenis - kvazieksperimentāls, kolektīvā vaina – eksperimentāls faktors). Respondenti ar mazāk izteiktu identifikācijas līmeni bija vairāk gatavi piekāpties un izvēlēties problēmu risināšanas stratēģiju nekā respondenti ar izteiktāko identifikācijas līmeni. Kolektīvā vaina un vecums spēj prognozēt pozitīvāku attieksmi pret problēmu risināšanas stratēģiju. Atslēgvārdi: kolektīvā vaina, Izraēlas – Palestīnas konflikts, konflikta risināšanas stratēģijas, iekšgrupas identifikācija, sociālās identitātes teorija

Abstract The aim of the research was to study the impact of collective guilt on preferences towards conflict resolution made by persons with different in-group identification levels. Participants were 240 persons of both sexes aged 15 to 36 from Baltic countries and Israel. A quasi-experiment with two factors was used as a research method (identification level - quasi-experimental, collective guilt – experimental factor). Participants with a lower identification supported the collaborative and accommodative strategies more than participants with a higher identification. Collective guilt and age predicted support for a collaborative strategy. Keywords: collective guilt, Israeli-Palestinian conflict, conflict resolution, in-group identification, social identity theory