Nozīmes veidošana attēlos: lingvistiskā un paralingvistiskā perspektīva

Abstract

Darba mērķis ir izpētīt, kā attēlu nozīmi iespējams interpretēt noteiktā kontekstā. Pētījums reaģē uz galējās interpretācijas problemātiku un ierosina skatīt Čārlza Pīrsa zīmju teoriju kā instrumentu, kas ļauj analizēt nozīmes radīšanas un interpretācijas procesualitāti noteiktas situācijas un kultūras kontekstā. Tiek pētīti četri atšķirīgi attēlu gadījumi (Hilma af Klinta, Sajs Tvomblijs, Gerhards Rihters un Vija Celmiņa), piemērojot mainīgos konteksta lielumus un Pīrsa zīmju klasifikācijas. Vijas Celmiņas intervijas fonētiskā un runātā diskursa analīze liecina, ka mākslinieces runātais teksts var attīstīt uztvērēja priekšzināšanas, kas būtiski ietekmē attēla nozīmes interpretāciju.

The purpose of this research is to study how artworks’ meaning may be interpreted in specified contexts. The research responds to the problematics of the final interpretant and proposes Charles Peirce’s sign theory as a tool that allows us to analyze the processuality of meaning creation and interpretation in situational and cultural contexts. Four pictures by Hilma af Klint, Cy Twombly, Gerhard Richter and Vija Celmins are studied, applying context variables and Peirce’s sign classifications. Results show that phonetic and spoken discourse analysis of artists’ interviews may develop a receiver’s background knowledge for picture-meaning interpretation.