Grūtniecības trauksme un uztvertais sociālais atbalsts

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot saistību starp grūtniecības trauksmi un uztverto sociālo atbalstu un apskatīt sociāldemogrāfisko faktoru saistību ar trauksmes līmeni. Pētījumā piedalījās 318 pilngadīgas grūtnieces visos trijos grūtniecības trimestros. 11 respondentu dati netika analizēti, jo aptaujā uzrādīja, ka ultrasonogrāfisko izmeklējumu laikā konstatētas kādas grūtniecības komplikācijas. Pētījumam derīgie un izmantotie dati bija no 307 respondentēm, kas bija pilngadīgas grūtnieces vecumā no 18 līdz 45 gadiem ar vidējo vecumu M = 28,2. Pētījumā pielietotais instrumentārijs: 1) Demogrāfisko datu aptauja; 2) Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D., Dahlem, N.W., Zimet, S.G. & Farley, G.K., 1988). Latvijā aptauju adaptējusi Sarmīte Voitkāne, 2001. Atkārtoti aptauju adaptējusi Sarmīte Voitkāne, Solveiga Miezīte un Malgožata Raščevska, 2004. Šī bakalaura darba ietvaros, aptauja tika papildināta ar vienu apakšskalu, kas ir “uztvertais sociālais atbalsts no medicīnas personāla”, Anika Miltuze, Katrīna Zanda Zeibote, 2020; 3) Grūtniecības trauksmes aptauja (Pregnancy – Related Anxiety Questionnaire –Revised PRAQ-R2, Huizink, A. C., Delforterie, M. J., Scheinin, N. M., Tolvanen, M., Karlsson, L., & Karlsson, H., 2016). Šī bakalaura darba ietvaros aptauja ir tulkota un pielāgota, Anika Miltuze, Katrīna Zanda Zeibote, 2020. Bakalaura darba autore secinājusi, ka statistiski nozīmīga saistība starp uztverto sociālo atbalstu un grūtniecības trauksmi galvenokārt apstiprinās tikai apakšskalā – trauksme mātei pašai par sevi -, kur lielākoties ir nepieciešams pozitīvs uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem par savu izskatu. Pastāv statistiskā nozīmība grūtniecības trauksmei ar to vai sieviete dzemdēs pirmo reizi. Kā arī ir nozīmīgas atšķirības trauksmes rādītājos ar grūtnieces vecumu, materiālo stāvokli un attiecību statusu. Atslēgas vārdi: grūtniecība, grūtniecības trauksme, sociālais atbalsts, uztvertais sociālais atbalsts, PRAQ-R2

The aim of the Bachelor’s thesis was to find out the connection between pregnancy anxiety and perceived social support and to look at the connection between socio-demographic factors and the level of anxiety. In the study participated 318 adult pregnant women in all three trimesters of pregnancy. Data from 11 respondents were not analyzed because the survey showed that some pregnancy complications were found during ultrasonographic examinations. The data valid and used for the study were from 307 respondents who were adult pregnant women aged 18 to 45 with a mean age of M = 28.2. The tools used in the research: 1) Demographic data survey; 2) Multidimensional scale of perceived social support (MSPSS /, Zimet, G.D., Dahlem, N.W., Zimet, S.G. & Farley, G.K., 1988). In Latvia, the survey was adapted by Sarmīte Voitkāne, 2001. The survey was repeatedly adapted by Sarmīte Voitkāne, Solveiga Miezīte and Malgožata Raščevska, 2004. As part of this bachelor's thesis, the survey was supplemented with one subscale, which is “perceived social support from medical staff”, Anika Miltuze, Katrina Zanda Zeibote, 2020; 3) Pregnancy Anxiety Questionnaire (Pregnancy - Related Anxiety Questionnaire - Revised PRAQ-R2, Huizink, A. C., Delforterie, M. J., Scheinin, N. M., Tolvanen, M., Karlsson, L., & Karlsson, H., 2016). Within the framework of this bachelor's thesis, the survey has been translated and adapted, Anika Miltuze, Katrīna Zanda Zeibote, 2020. The author of the bachelor's thesis has concluded that the statistically significant connection between perceived social support and pregnancy anxiety is confirmed only on a sub-scale - anxiety for the mother herself – where for the most part, positive perceived social support from loved ones for their appearance is needed. There is statistical significance to pregnancy anxiety as to whether a woman will give birth for the first time. There is also a significant differences between anxiety rate with pregnant women age, financial position and relationship status. Key words: pregnancy, pregnancy anxiety, social support, perceived social support, PRAQ-R2