Maizes rauga adenīna biosintēzes ceļa mutāciju ietekme uz oksidatīvā un karstuma stresu izturību.

Abstract

Maizes raugs ir nozīmīgs modeļorganisms, lai praktiski pētītu adenīna biosintēzes ceļa mutāciju ietekmi uz oksidatīvā un karstuma stresu izturību, nepievienojot tiem barības vielas. Bakalaura darba ietvaros pētīta adenīna biosintēzes ceļa mutantu ietekme uz oksidatīvo un karstuma stresu, katalāzes un glikozes 6-fosfāta dehidrogenāzes enzīmu aktivitāte. Vispirms atrasti optimālie ilgumi šūnu pakļaušanai stresiem, tad noskaidrots, ka purīna un slāpekļa badināšana palielina stresa izturību neatkarīgi no mutācijas vietas adenīna sintēzes ceļā. Iegūtie rezultāti norāda, ka katalāze uzrāda augstāku aktivitāti pie augstākas oksidatīvā stresa izdzīvotības W303 un Δade, Δade2 celmiem, bet ne Δade8, savukārt glikozes 6-fosfāta dehidrogenāzes aktivitāte nekorelē ar oksidatīvā stresa izturību. Visiem adenīna biosintēzes mutāciju celmiem netika atrastas kopīgas tendences katalāzes unz glikozes 6-fosfāta dehidrogenāzes mērījumos.

Budding yeast is an important model organism for the practical study of the role of adenine biosynthesis mutations for oxidative and heat stress tolerance without added nutrients. In this work we studied the effects of adenine biosynthesis pathway mutants during the heat and oxidative stress and catalase and glucose 6-phosphate dehydrogenase enzyme activity. Optimal durations of cell exposure to stress were first found, then it was discovered that purine and nitrogen starvation increases stress resistance regardless of the site of mutation in the pathway of adenine synthesis. The obtained results indicate that catalase shows higher activity and higher oxidative stress resistance in W303 and Δade4, Δade2 strains, but not in Δade8. Glucose 6-phosphate dehydrogenase activity does not correlate with oxidative stress survival. No common trends were found for catalase and glucose 6-phosphate dehydrogenase measurements for all adenine biosynthetic mutation strains