Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa

Abstract

Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūdens resursu aizsardzību un apsaimniekošanu, izpētīts bioloģisko kvalitātes elementu raksturojums un ietekmējošie faktori, izpētīta fitoplanktona un makrozoobentosa klātbūtne pētāmajā teritorijā. Mērķa sasniegšanai tika izmantoti autora ievāktie fitoplanktona un zoobentosa dati. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam pēc makrozoobentosa tika pielietotie pieci indeksi – T – (kopējais taksonu skaits), ASPT, DSFI, EPT, Šenona-Vīnera daudzveidības indekss (H), no kuru vērtībām aprēķināts LLMMI multimetriskais indekss. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam pēc fitoplanktona tika izmantots Nygarda PCQ indekss. Pēc 2020. gadā ievāktajiem datiem konstatēts, ka Talsu un Vilkmuiţas ezerā (tostarp no tās iztekošajā Dzelzupītē) dominējošā fitoplanktona suga ir zilaļģe Planktothrix aghardii. Pēc aprēķinātajiem fitoplanktona un makrozoobentosa indeksiem Talsu ezers vērtējams, kā ezers ar vidēju līdz sliktu ekoloģisko stāvokli, savukārt Vilkmuiţas ezers un Dzelzupīte ir ļoti eitrofi ūdensobjekti ar sliktu vai ļoti sliktu ekoloģisko stāvokli. Atslēgas vārdi: ūdenstilpes ekoloģiskais stāvoklis, fitoplanktons, makrozoobentoss, eitrofikācija.

Eutrophication of water bodies has increased in recent decades. Due to ill-considered management, the level of pollution in water bodies increases, which is often associated with the mass multiplication of blue-green algae, which not only endangers the survival of the water body itself, but also prevents the long-term expansion of the water infrastructure to improve human life and well-being. Several groups of indicator organisms (phytoplankton, macrozoobenthos) are used to determine the ecological status of a water body. The aim of the master's thesis is to analyze the ecological quality of Talsi and Vilkmuiţa lakes in the presence of phytoplankton and macrozoobenthos and to study the factors influencing these bioindicators. The most important European Union and Latvian legal acts related to the protection and management of water resources are analyzed in the work, the characteristics of biological quality elements and influencing factors and the presence of phytoplankton and macrozoobenthos in the study area is studied. To achieve the thesis goal the phytoplankton and zoobenthos data collected by the author were used. Five indices - T - (total number of taxa), ASPT, DSFI, EPT, Shannon-Wiener diversity index (H) were used for ecological quality assessment according to macrozoobenthos, from which values LLMMI multimetric index was calculated. The Nygarda PCQ index was used to assess ecological quality by phytoplankton. According to the data collected in 2020, it has been established that the predominant phytoplankton species in Lake Talsi and Vilkmuiţa (including the Dzelzupīte flowing from it) is the blue-green alga Planktothrix aghardii. According to the calculated phytoplankton and macrozoobenthos indices, Lake Talsi can be assessed as a lake with medium to poor ecological status, while Lake Vilkmuiţa and Dzelzupīte are very eutrophic water bodies with poor or very poor ecological status. Keywords: ecological status of water body, phytoplankton, macrozoobenthos, eutrophication.