Vertikālo augu sienu nozīme vides stāvokļa mainībā. Termoregulācijas piemērs Jelgavā

Abstract

Mūsdienās, pilsētām paplašinoties, ievērojami samazinās zaļās zonas, palielinās cietais segums un blīva apbūve. Urbānā dzīves stila rezultātā, palielinās vidējās temperatūras, temperatūru svārstības un veidojas pilsētu siltumsalu efekts. Tā kā šī problēma pasaulē kļūst aktuālāka kā jebkad, tad tiek veikti pētījumi un meklētas alternatīvas, kā šādu antropogēno ietekmi mazināt. Kopā ar tehnoloģiskiem risinājumiem, pilsētvides plānošanas elementiem un videi draudzīgāku ieradumu un materiālu izvēli, arī augi tiek aplūkoti kā potenciāls problēmu risinājums. Pilsētu apbūve lielākoties ir blīva un horizontāli zaļās teritorijas veidot ne vienmēr ir iespējams, tādēļ lielu interesi gūst zaļo teritoriju veidošana vertikālā līmenī. Jau šobrīd tiek piedāvātas dažādu veidu vertikālās apzaļumošanas sistēmas pilsētvidē – ar augsnes pamatni, hidroponikas apūdeņošanas sistēmām, kā arī cita veida balsta konstrukcijām, pa kurām vīteņaugi spēj augt uz augšu un aizsegt ēkas ārsienu. Šo vertikālo apzaļumošanas sistēmu funkcionalitāte un spēja kavēt ēku uzsilšanu, joprojām ir aktuāls pētījumu objekts. Latvijas klimatiskajos apstākļos gan līdz šim tas vēl nav bijis pētīts, tādēļ šis bakalaura darbs aplūkos tiešo zaļo fasāžu ietekmi uz temperatūras svārstību izmaiņām.

Nowadays with the expansion of urban areas, green territories are notably decreasing, while hardcover surfaces and dense construction areas are increasing in the cities. As an outcome of the urban lifestyle, average air temperature and temperature fluctuations are rising and urban heat islands form. With every day, these problems are becoming more urgent on the global scale, therefore different kinds of research are conducted to look for alternative solutions and ways to reduce the anthropogenic impact. Together with technological solutions, as well as urban city planning elements and more environmentally friendly materials and approaches, plants are seen as a potential solution to this major issue. Urban environment is often dense, and it is not always possible to create horizontal green areas, therefore, there is a great interest in creating green areas at a vertical level. Already now different types of vertical greening systems are being offered, e.g., with a soil base, hydroponic irrigation systems, as well as various types of climbing structures for climbing plants to grow upwards and cover the outer wall of the building. The functionality of these vertical greening systems and the temperature mitigating properties are still a topic of research. In Latvia, such research has not been done yet, therefore, the aim of this bachelor thesis is to measure and evaluate the impact that green facades (vertical greening systems) have on mitigating temperature fluctuations of a building’s outer wall in Latvian climate.