Infiltrācijas anestēzijas starp paceles artēriju un ceļa mugurējo kapsulu kopā ar adduktoru kanāla blokādi analgēzijas efektivitāte pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas

Abstract

KOPSAVILKUMS Ievads: Pēcoperācijas sāpes samazina pacienta mobilitāti, pagarina hospitalizācijas laiku un palielina komplikāciju risku. Ir pētītas dažādas pēcoperācijas atsāpināšas shēmas pēc ceļa locītavas endoprotezešānas, tomēr problēma saglabājās. Nesen tika ieviesta adduktoru kanāla blokāde (AKB) kā selektīva sensorā fasciālā analgēzijas metode, tomēr ir pierādījumi, ka tā nenodrošina efektīvu analgēziju ceļa mugurējās kapsulas daļā, tādēļ to kombinē ar citām blokādēm. Infiltrācija starp paceles artēriju un ceļa kapsulu (IPACK) nodrošina ceļa mugurējās daļas atsāpināšanu, neradot muskuļu vājumu. Darba mērķis: Noskaidrot IPACK pievienošanas efektivitāti AKB attiecībā uz pēcoperācijas analgēziju pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas. Metodes un materiāli: Randomizēts prospektīvs pētījums, veikts VSIA “Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā” no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuriem veica vienpusēju totālu ceļa locītavas endoprotezēšanu. Pacienti tika randomizēti divās grupās – pirmajai veica adduktoru kanāla blokādi (AKB), otrajai pievienoja infiltrāciju starp paceles artēriju un ceļa kapsulu (AKB+IPACK). Efektivitātes novērtēšanai sāpes tika izvērtētas izmantojot numerālo izvērtēšanas skalu (NRS) miera stāvoklī un pie kustībām. Muskuļu spēks tika izvērtēts izmantojot Oksfordas skalu. Pētījuma dalībnieku informācija tika apkopota “Microsoft Office Excel 365” datorprogrammatūrā. Statistiskā datu analīze tika veikta IBM Corporation “Statistical Package for the Social Sciences (SPSS) Statistics 25.0” Rezultāti: AKB grupā bija 8 pacienti, AKB+IPACK grupā 10 pacienti. Hospitalizācijas ilgums AKB grupā bija 8 (IQR 6-12) dienas un AKB+IPACK grupā 7 (IQR 6-8) dienas, P=0.54. Augstākais mediānas sāpju rādītājs miera stāvoklī – NRS 4 balles sasniegts 24 stundas pēc operācijas AKB grupā. AKB + IPACK grupā mediānas rādītājs bija NRS 1 balle, bet tam nav statistiskas nozīmes (P=0.32). Sāpes fiziskās slodzes laikā abās grupās bija augstāks nekā miera stāvoklī 24 un 48 stundas pēc operācijas (P<0.001). Augstākais mediānas rādītājs NRS 7.5 balles konstatēts abās grupās 24 stundas pēc operācijas. 48 stundas pēc operācijas AKB + IPACK grupā sāpju mediāna bijusi mazāka – NRS 5 balles (IQR 3.8-6), P=0.10. Muskuļu stiprums abās grupās nebija statistiski nozīmīgi atšķīries. Secinājumi: Abas metodes nodrošina vienlīdzīgu atsāpināšanu 48 stundu laikā pēc operācijas. Muskuļu stiprums abās grupās pēcoperācijas periodā ir augsts. Atslēgvārdi: pēcoperācijas sāpes; analgēzija ortopēdijā; adduktoru kanāla blokāde; infiltrācijas anestēzijas starp paceles artēriju un ceļa mugurējo kapsulu.

SUMMARY Background: Postoperative pain reduces patient mobility, increases the hospitalization time and the risk of complications. Many models of post-operative analgesia after total knee replacement have been studied, but the problem persists. Recently, the adductor canal block (ACB) was introduced as the selective sensory fascial block for post-operative analgesia, however, there is evidence indicating that ACB does not relieve pain in the posterior part of the knee capsule and therefore it is combined with the infiltration between popliteal artery and capsule of the knee (IPACK). This combination provides a significant analgesia of the knee without causing muscle weakness. Objective: The aim of the study is to determine the efficiency of IPACK in addition to the ACB for post-operative analgesia after knee replacement surgery. Methods: Prospective randomized study, which was conducted in the Hospital of Traumatology and Orthopaedics from October 2019 to March 2020. The study evaluated patients who underwent unilateral knee joint replacement. Patients were randomized into 2 groups – 1st-ACB and 2nd - ACB+IPACK. Pain was evaluated using Numeric Pain Rating Scale (NPRS). Muscle strength was evaluated using Oxford scale. Statistical data processing was performed using IBM SPSS Statistics 25.0 and Microsoft Office Excel 365 software. Results: In total, 18 patients (12 women, 6 men) were included in the study – 8 into ACB and 10 into ACB+IPACK group. Hospitalization time in ACB group was 8 (IQR 6-12) days and in ACB+IPACK group 7 (IQR 6-8) days, p=0.54. Both analgesia methods provided good pain relief in rest, with highest median score of NRS 4 in ACB group 24 hours after surgery, in comparison to ACB+IPACK where NRS was 1, but these results were not statistically significant (P=0.32). Pain during physical activity was significantly higher than in rest in both groups 24 and 48 hours after surgery (P<0.001). Highest median score 24 hours after surgery in both groups was NRS 7.5. 48 hours after surgery median NRS score was lower in ACB+IPACK group- 5 (3.8-6), in comparison to ACB, where median NRS was 6.5, but these results were not statistically significant (P=0.10). There was no significant difference when comparing muscle strength in both groups. Conclusions: The results suggest that both methods provide a similar analgesia 48 hours day after knee replacement surgery without compromising muscle strength. For statistically significant results, study population should be increased. Keywords: postoperative pain; analgesia in orthopaedic surgery; ACB; IPACK.