Prognostiskie faktori diagnozes maiņai pacientiem ar iekaisīgo zarnu slimību pirmo piecu gadu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas

Abstract

Ievads. Dažiem pacientiem ar čūlaina kolīta diagnozi dzīves laikā nākas sastapties ar diagnozes maiņu uz Krona slimību. Tas notiek, kad kolīts ir vienīga IZS izpausme slimības sākumā. Ārstēšanai abu slimību gadījumā pastāv atšķirības, tādēļ identificēt prognostiskus faktorus, kas jau slimības sākumā var liecināt par iespējamo diagnozes maiņu, var potenciāli mainīt ārstēšanas plāna izvēli, prognozi un pacienta dzīves kvalitāti. Darba mērķis. Identificēt klīniskus un laboratoriskus faktorus, kas var prognozēt diagnozes maiņu no ČK uz KS. Materiāli un metodes. Ir veikts retrospektīvs pētījums RAKUS “Gaiļezerā”. Tika pētīta pacientu grupa, kurai laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam ČK diagnoze tika nomainīta uz KS diagnozi un izdalītas KS un ČK kontrolgrupas. Balstoties uz literatūras datiem tika izvēlēti klīniskie, laboratoriskie, seroloģiskie un endoskopiskie faktori, kas tālāk tika analizēti atsevišķi katrai grupai, kā arī tika salīdzināta ČK kontrolgrupa ar pacientu grupu, kam diagnoze bija nomainīta (ČK-KS grupa). Rezultāti. Pētījuma ietvaros tika iegūti statistiskie rezultāti par čūlaina kolīta diagnozes maiņas biežumu RAKUS, kas attiecīgi sastāda 3% no visiem šajā laika posmā diagnosticētiem IZS. Tika izanalizēti 123 KS pacienti, 103 ČK pacienti un septiņi pacienti ar diagnozes maiņu, rezultātā ir iegūti statistiskie dati par simptomu biežumu un laboratorisko analīžu vidējo vērtību katrai analizējamai grupai. Tad pacienti ČK kontrolgrupā tika randomizēti atlasīti, lai tiktu panākta ČK-KS grupas pacientu skaitliskā attiecība 1:3 pret ČK grupu. Tika atlasīts 21 pacients ar čūlaina kolīta diagnozi un šī grupa tika salīdzināta ar ČK-KS grupu. Bināras loģistiskas regresijas rezultātā konstatēts viens klīniskais faktors - neasiņaina vēdera izeja, kas palielina iespēju diagnozes maiņai no ČK uz KS (P=0.048, OR 9.25, 95% CI 1.02-83.58). Secinājumi. Pacientiem ar ČK diagnozi ar sākotnēji neasiņaino vēdera izeju diagnozes uzstādīšanas brīdī ir lielāka iespēja sastapties ar diagnozes maiņu īpaši pirmo piecu gadu laikā, tādēļ šīs faktors diagnozes uzstādīšanas brīdī liecina par padziļinātas diagnostikas nepieciešamību. Atslēgas vārdi. Iekaisīgas zarnu slimības, čūlains kolīts, Krona slimība, diagnozes maiņa.

Introduction. Numerous patients diagnosed with ulcerative colitis have their diagnosis changed to Crohn’s disease during their lifetime. This occurs in cases when colitis is the only manifestation of IBD at disease onset. The treatment of both diseases is different, therefore identifying prognostic factors that indicate to a potential change in diagnosis at the start of disease can potentially change the treatment choice, prognosis and the patient’s life quality. Objective. To identify clinical and laboratory factors, which can forecast a change in diagnosis from ulcerative colitis to Crohn’s disease. Materials and methods. A retrospective research was conducted in Riga East Clinical University Hospital. The research concerned a group of patients whose diagnosis was changed from UC to CD between 2014 and 2020, as well as a control group of UC and CD patients. Based on literature data, the following factors were chosen: clinical presentation, laboratory test results, serological tests and endoscopy data. These were analysed separately for each group, along with comparison between UC control group and the changed diagnosis group (UC-CD group). Results. The statistical analysis of IBD patients in Riga East Clinical University Hospital showed that, in the given time frame, 3% of IBD diagnoses had changed from UC to CD. After analysis of 123 Crohn’s disease patients, 103 ulcerative colitis patients and 7 patients whose diagnosis changed from UC to CD, statistical data was received in the frequency of symptoms and average laboratory values in each study group. Patients in UC control group were randomly selected, in order to compare them to UC-CD group at a 1:3 ratio. 21 UC patients were selected and compared to UC-CD group. Binary logistic regression concluded one prognostic clinical factor - non-bloody stool, which increases the likelihood of a change in diagnosis from UC to CD. Conclusions. Patients diagnosed with ulcerative colitis, who presented with non-bloody stools during time of diagnosis have a higher chance of having a change in diagnosis, especially in the first five years, therefore this factor at time of diagnosis indicates towards a need for more in-depth diagnostics for such patients. Key words. Inflammatory bowel disease, ulcerative colitis, Crohn’s disease, change in diagnosis.