Darba stresa saistība ar izdegšanu un iesaisti darbā attālinātā darba veicējiem Covid-19 pandēmijas laikā

Abstract

Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai COVID-19 pandēmijas laikā attālinātā darba veicējiem ar augstāku darba iesaisti būs zemāki darba stresa un izdegšanas rādītāji. Pētījumā piedalījās 57 attālinātā darba veicēji, vecumā no 22 līdz 50 gadiem. No respondentiem 41 sieviete un 16 vīrieši. Pētījumā tika izmantota sekojošas metodes: Darba stresa aptauja (Job Stress Survey, DSN, Spielberger, 1991; adaptāciju latviešu valodā veica J. Maslova, 2006), Maslakas izdegšanas aptauja - Vispārīgā aptauja (Maslach Burnout Inventory –General Survey, MBI –GS,Maslach, Jackson, & Leiter, 1996; Latvijā metodi adaptējusi D. Caune, 2004), Utrehtas iesaiste darbā aptauja (Utrecht Work Engagement Scale – UWES – 9, Schaufeli & Bakker, 2003; Latvijā adaptējusi S. Kronberga, 2013). Tika novērots, ka darba iesaistes apakšskalas (darba spars, aizrautība, iedziļināšanās) veido negatīvu statistisku nozīmīgu saistību ar darba stresa apakšskalām (darba spiediens, organizatoriskā atbalsta trūkums) un ar izdegšanas apakšskalām (cinisms, izsīkums). No rezultātiem var secināt, ka izvirzītā hipotēze apstiprinās. Jo augstāka iesaiste, jo zemāka izdegšana un darba stress (un otrādi - jo zemāks darba stress un izdegšana, jo augstāka iesaiste darbā). Iegūtie rezultāti norāda, ka darba iesaistei pastāv pozitīva statistiski nozīmīga saistība ar izdegšanas apakšskalu – profesionālo efektivitāti Iegūtie rezultāti ir labs pamats turpmākiem pētījumiem.

The aim of the study was to clarify the relation between work stress, burnout and work engagement of remote workers during the COVID-19 pandemic. The sample consisted of 57 participants, from whome all are remote workers during the COVID-19 pandemic. 41 women and 16 men from ages 22 to 50. The chosen research methods were “Job Stress Survey, DSN’’, Spielberger, 1991, adapted in Latvia by J. Maslova, 2006. “Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI –GS”, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996, adapted in Latvia by D. Caune, 2004. “Utrecht Work Engagement Scale – UWES – 9”, Schaufeli & Bakker, 2003, adapted in Latvia by S. Kronberga, 2013. It was observed that the work engagement subscales (vigor, enthusiasm, immersion) form a negative statistically significant relationship with work stress subscales (work pressure, lack of organizational support) and with burnout subscales (cynicism, exhaustion). Results indicated statistically significant negative relationship between work stress, bornout and work engagement. From the results it can be concluded that the hypothesis is confirmed. The higher the work engagement, the lower the burnout and work stress vice versa. The obtained results indicate that there is a positive statistically significant correlation with the burnout subscale - professional efficiency. The acquired results may be useful as a start for other studies in the future.