Dzimumatšķirības seksuālās uzmākšanās identificēšanā darba vidē
Author
Kiršteine, Krista Kristīne
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Berga, Linda
Date
2021Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt kādas dzimuma atšķirības pastāv seksuālās uzmākšanās identificēšanā darba vidē, atkarībā gan no vērtētāja dzimuma, gan situācijas upura dzimuma. Tika izvirzīts pētījuma jautājums: “Kā vērtētāja un upura dzimums ietekmē spēju identificēt seksuālo uzmākšanos?”. Darba ietvaros tika apkopoti zinātniskie raksti un pētījumi par to, kas ir seksuālā uzmākšanās, kā šīs uzvedības izpausmes tiek iedalītas psiholoģijas zinātnē, kādas ir uzvedības identificēšanas īpatnības. Kvazieksperimentā piedalījās 166 respondenti, 30 no profesionāļu izlases grupas un 136 no regulārās izlases grupas, svarīgs aspekts bija regulārās grupas vienādais dzimuma pārstāvju skaits - 68 vīrieši, 68 sievietes. Visiem respondentiem tika dotas 11 darba situācijas, kurās potenciāli tika atspoguļota seksuālā uzmākšanās, un tika manipulēts ar upura dzimumu. Rezultāti uzrādīja, ka atkarībā no seksuālās uzmākšanās iedalījumu veidiem, divos tika novērota nozīmīga atšķirība starp upura dzimumu un spēju identificēt uzvedību, un vienā - nozīmīga atšķirība starp vērtētāja dzimumu un spēju identificēt uzvedību, kas paredz, ka pastāv kādas dzimumatšķirību īpatnības, un būtu vērtīgi veikt padziļinātākus pētījumus, lai noskaidrotu, kādi aspekti to ietekmē. The aim of the bachelor’s thesis is to find what gender differences exist while identifying sexual harassment in the workplace, depending on the assessor’s gender and the victim’s gender. The research question is “How assessor’s and victim’s gender affects the ability to identify sexual harassment?”. This research compiled scientific articles and researches about what sexual harassment is, how this behavior is divided in psychology, what are the specifics while identifying this behavior. 166 participants took place in the quasi-experiment, 30 of them from the professional group and 136 from the regular group. An important aspect was that there is an equal number of participants of each gender in the regular group - 68 men, 68 women. Every participant had to rate 11 work situations with potential sexual harassment behavior, and the gender of the victim was manipulated. Results showed that depending on the way sexual harassment is divided, two divisions showed a difference between the victim’s gender and the ability to identify the behavior and one showed a difference between assessor’s gender and the ability to identify the behavior. This shows that there are some gender differences, and it would be valuable to research this further to find out what specific aspects affect it.