Ar COVID-19 saistīto konspirācijas uzskatu saistība ar uzticēšanos valdībai un uztverto stresu

Abstract

Sazvērestības ticīgo vilnis ir izcēlies COVID-19 krīzes vidū. Šī pētījuma mērķis bija pārbaudīt individuālās atšķirības, kas saistītas ar COVID-19 konspirācijas teoriju uzskatu attīstību pandēmijas laikā. Kopumā 100 pieaugušie aizpildīja aptauju, kas aptvēra ar COVID-19 saistītus sazvērestības teorijas uzskatus, uztverto stresu un ticību valdībai , kā arī respondentu izglītības līmeni. Dati tika savākti kā tiešsaistes aptauja randomizētā izlasē. Tika izmantota tulkotā un adaptēta aptauja par COVID-19 konspirācijas teorijām, kas bija cirkulējuši medijos un sociālajos tīklos 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā un ir zināmas Latvijas vispārējai populācijai. Tika izmantoti parametriski testi, kā arī Spīrmena korelācija, lai noteiktu attiecību stiprumu. Pētījumu izlasi veidoja 100 dalībnieki, kur 31 no tiem bija vīrieši un 61 – sievietes vecuma robežās no 18 līdz 50 gadiem. Šajā pētījumā iegūtie rezultāti noraidīja abas formulētās hipotēzes. Pretēji prognozēm netika atrasta būtiska saistība starp indivīda uztvertā stresa līmeni un viņa pārliecības stiprumu, kā arī netika atrasti pierādījumi tam, ka respondenta zemāks izglītības līmenis un mazāki rādītāji ticības valdībai mērījumā korelēs ar augstākiem rādītājiem COVID-19 konspirācijas teoriju skalā. Tā kā sazvērestības domāšana nepārprotami bija saistīta ar zemu izglītības līmeni, sabiedrībai nodotie svarīgie vēstījumi būtu jāpārskata, lai tie būtu vairāk sasaistāmi un saprotami. Turklāt izglītības programmās lielāka uzmanība jāpievērš kritiskajai domāšanai.

A wave of conspiracy believers has erupted during the COVID-19 crisis. The aim of this study was to examine individual differences related to the development of COVID-19 conspiracy theories during a pandemic. A total of 100 adults completed a survey covering COVID-19-related conspiracy theory views, perceived stress and belief in government, and respondents' level of education. Data were collected as an online survey in a randomized sample. A translated and adapted survey on COVID-19 conspiracy theories, which had circulated in the media and social networks at the end of 2020 and the beginning of 2021 and are known to the general population of Latvia, was used. Parametric tests as well as Spearman correlation were used to determine the strength of the relationship. The study sample consisted of 100 participants, 31 of whom were men and 61 were women between the ages of 18 and 50. The results obtained in this study rejected both formulated hypotheses. Contrary to predictions, no significant relationship was found between an individual's perceived level of stress and the strength of his or her beliefs, nor was there evidence that a respondent's lower level of education and lower government confidence in the measure correlated with higher scores on the COVID-19 conspiracy theory scale. As conspiracy thinking was clearly associated with a low level of education, important messages to the public should be reviewed to make them more relevant and understandable. In addition, curricula need to pay more attention to critical thinking.