Ceļojumu naratīvu lingvistiskā analīze

Abstract

Ceļojumu literatūra ir informatīva un izklaidējoša, tomēr pētnieki kā Lisle, Tompsons, Azaraija u.c. uzskata to arī par ideoloģiski piesātinātu. Pētījuma mērķis bija noteikt, vai izvēlētajam tekstuālajam materiālam no C. Tompsona ceļojumu memuāra ir ideoloģizēta teksta pazīmes. Empīriskā analīze tika veikta, balstoties uz piecām diskursīvām stratēģijām, kas ir nosaukšanas, apgalvošanas, argumentācijas, perspektivizācijas, pastiprināšanas vai mīkstināšanas stratēģijas, galveno uzmanību pievēršot tādam lingvistiskam materiālam kā lietvārdi, īpašības vārdi un darbības vārdi, kurus visbiežāk izmanto, lai ideoloģizētu stāstītās situācijas un notikumus. Pētījuma dati liecina, ka izmantotās lingvistiskās stratēģijas un līdzekļi radīja pozitīvu Āfrikas tēlu, tomēr naratīva uzticamība brīžiem tika kompromitēta.

Travel literature is informative, entertaining but the scholars such as Lisle, Thompson, Azariah regard it as being also ideologically infused. The aim of the present research was to determine whether the selected material from C. Thompson’s non-fiction travel memoir exhibits the features of ideological writing. The empirical research was performed on five discursive strategies, namely, nomination, predication, perspectivation, argumentation, intensification/ mitigation with the focus on such linguistic items as nouns, adjectives, and verbs as the ones most frequently used to ideologize the narrated situations and events. The findings revealed that the employed linguistic strategies and means formed a positive image of Africa, while the reliability of the travelogue was compromised at times.