Latvijas Universitātes studentu digitālā pratība attālināto studiju laikā

Abstract

Pētījuma “Latvijas Universitātes studentu digitālā pratība attālināto studiju laikā” mērķis ir noskaidrot, vai studentiem ir pietiekama digitālā pratība, lai īstenotu attālināto studiju procesu. Pētījuma teorētisko bāzi veido pragmatisms, konektīvisma teorija, ELIS modelis un digitālās pratības ietvars DigComp2.0. Empīriskā pētījuma veikšanai tika izmantota anketēšana, intervēšana un fokusgrupas diskusija. Pētījuma rezultāti parāda, ka studentu digitālā pratība attālināto studiju laikā ir uzlabojusies. Lielākā daļa studentu uzskata, ka viņiem ir nepieciešamās digitālās prasmes, taču tās var pilnveidot. Pamatojoties uz pētījumā ievāktajiem datiem, var secināt, ka problēmu risināšana un nepieciešamība regulāri lietot prasmes ir veicinājusi šo digitālo prasmju uzlabošanos un attīstību.

The aim of the research „Digital literacy of students of University of Latvia during remote studies” is to clarify whether students have sufficient digital literacy to implement the remote study process. Theoretical basis of the research is pragmatism, connectivism theory, ELIS model and DigComp2.0 Digital Competence Framework. An interview, questionnaire and focus group discussion were used to conduct the empirical study. The results show that students' digital literacy has improved during remote studies. Most students believe that they have the necessary digital skills, but they can be improved. Based on the data collected in the study, it can be concluded that problem-solving and the need to use skills regularly have contributed to the improvement and development of these digital skills.