Ar ieslodzījuma vietām saistītās terminoloģijas evolūcija angļu valodā

Abstract

Pētījuma tēma apskata sabiedrības skatījumu uz ieslodzījuma vietām, balstoties uz to atspoguļojumu terminoloģijā, kas izmantoa lai to aprakstītu. Darba nozīmīgums rodams iespējamā padziļinātā izpratnē par cietumiem un indivīdiem, kas tajos ieslodzīti. Pētījums apskata terminoloģiju specializētā, ar ieslodzījuma vietām saistītā nozarē, un darba mērķis ir atklāt visbiežāk sastopamos terminu veidošanās principus šajā sfērā. Tas darīts pētot teorētiskos avotus terminoloģijā, etimoloģijā, sociolingvistikā, kā arī cietumu vēsturē. Pēc tam tika veikta kvlaitatīva etimoloģiska analīze apkopotu terminu krājumam un kvantitatīvs izklāsts, kas parāda visbiežāk sastopamos principus. Hipotēze paredz ka nozīmīgākais temrinu veidošanās princips ir pejorācija, jeb vārda nozīmes negatīva pazemināšanās, saistībā ar centieniem “mīkstināt” valodas lietojumu saistībā ar tematiem, kas uzskatīti par tabū vai stigmatizējošiem. Secinājumā var atzīmēt, ka pejorācija tiešām izrādījas bieži sastopama, tādējādi pierādot hipotēzi. Šīs tēmas ietvaros var tapt daudz vērienīgāki darbi, taču šis pētījums var kalpot kā neliels solis pretīm dziļākai izpratnei par tēmu, par kuru lielākā daļa izvairās runāt.

The present paper deals with society’s view on penitentiaries as it is represented by the terminology used to describe them. The significance of such an inquiry may help better understand places of incarceration and people subjected within them. Present paper deals with terminology of the specialized subject field of penitentiaries, and the purpose of the research is to identify prevailing trends in term-formation within that domain. This is achieved through literature review of theory regarding the fields of terminology, etymology, sociolinguistics and prison history as well as a qualitative etymological analysis of sample terms, and a quantitative analysis to find the prevailing patterns. The hypothesis of the paper is that pejoration is the prevailing pattern of term-formation as it contributes to a softening language used to avoid taboo subjects or stigmatization. In conclusion, pejoration was indeed a encountered in majority of sample terms, therefore affirming the hypothesis. While more exhaustive work can be carried out regarding this topic, the present paper may be a stepping stone to gaining a deeper understanding of a topic most people tend to avoid speaking about.