Globalizācijas un noziedzības attēlojums V. Fergusona romānā "419"

Abstract

Globalizācija, ko raksturo pieaugoša valstu un tirdzniecības tīklu saikne un savstarpējā atkarība, nav ne nesena parādība, ne tā, kuras sekas ir pilnībā izprastas. Tomēr, pat pieaugot kultūru mijiedarbībai, pastāv pastāvīgs pieņēmums, ka globalizācija ir jāveicina, jo tā uzlabotu "noziedzības pilnās" trešās pasaules valstis. Lai saprastu, vai attīstītās tautas ir pārākas un tāpēc pamatotas, lai nogādātu savu klātbūtni nabadzīgākajās valstīs, lai tās "uzlabotu", tika izmantota kvalitatīva analīze, lai analizētu romānu "419". Rezultāti liecina, ka ir maz būtiskas atšķirības starp tām un izmaiņas, kas ieviestas "trešajā pasaulē", var tās izpostīt. Visbeidzot, ieviešot izmaiņas, jāpievērš lielāka piesardzība.

Globalization, characterized by a growing connectedness and interdependence of countries and trade networks, is neither a recent phenomenon nor one whose effects are fully understood. However, even with the increasing interactions between cultures, there is a persistent assumption that globalization should be encouraged as it would improve the “crime-filled” third-world nations. To understand whether the developed nations are superior and therefore justified in bringing their presence to the poorer nations to “improve” them, qualitative analysis was used to analyze the novel “419”. Results show that there is little fundamental difference between them and that changes brought on the “third-world” can devastate them. In conclusion, more care should be taken when bringing changes.