Monētas kā arheoloģiskais avots Puzes Lejaskroga 14.-17.gs. kapsētā

Abstract

Bakalaura darba ietvaros ar izrakumu pārskatu palīdzību tika apkopotas un analizētas 247 monētas, kas iegūtas Puzes Lejaskroga 14.-17. gs. kapsētā 2001.-2002. un 2005.-2006. gados veiktās arheoloģiskās izpētes rezultātā. Monētas tiek apskatītas kā arheoloģisks avots, kas ietver plašu jautājumu loku senvietu un apbedījumu datēšanā, konkrētas sabiedrības apbedīšanas paražās, sabiedrības sociālajos jautājumos un monētu apgrozību viduslaiku sabiedrībā. Darbs parāda monētas kā arheoloģiska avota potenciālu, tās vērtību kādas konkrētas senvietas kontekstā.

Within the framework of this bachelor’s thesis, focusing on excavation reports from archeological research in Puze Lejaskrogs 2001.-2002. and 2005.-2006. 247 coins obtained from the sight of 14th-17th century cemetary have been systematically sorted and analyzed. Coins are considered to be an archaeological source, covering a wide range of issues in the dating of antiquities and burials, the burial customs of a particular society, the social construct and the circulation of coins in medieval society. The work shows the potential of coins as an archeological source and its value in the context of a particular ancient site.