Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes organiskā oglekļa frakcijām

Abstract

Sabiedrībā aktuāla tēma ir emisiju samazināšanas iespējas. Augsne ir daudzfunkcionāls resurss, kas ne vien sniedz cilvēkiem nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, bet arī ir nozīmīga runājot par klimata pārmaiņām. Oglekļa sekvestrācijas procesā augsnē tiek uzkrāts pienācīgs daudzums atmosfēras CO2, tādējādi sasniedzot ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā. Gan pasaulē, gan Latvijā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņem zālāji un to apsaimniekošanas veids ietekmē oglekļa daudzumu, kas uzkrāsies augsnē. Darba mērķis ir noskaidrot augsnes organiskā oglekļa satura un tā frakciju īpatsvara izmaiņas zālājos atkarībā no zālāju atjaunošanas pasākumiem. Pētījumā izmantoti augsnes paraugi, kas ievākti projekta “GrassLIFE” norises gaitā apsekotajās teritorijās. Augsnes paraugiem tika noteikti augsnes organisko vielu raksturojošie ķīmiskie un fizikālie parametri. Izdalot galvenās oglekļa frakcijas: S + C; rSOC; S + A; PMO; DOC. Pēc veiktajā pētījumā iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka no oglekļa frakcijām, vislielākais apjoms augsnes paraugos bija S + C frakcijai, tā vidēji veido 65,3 % no kopējā izdalītā C. Otra lielākā frakcija ir rSOC frakcija ar vidēji 16,2 % un S + A frakcija ar vidēji 14,3 % no kopējā izdalītā C. PMO un DOC frakcija kopā veido vidēji mazāk par 5 % no kopējā izdalītā C. Vidēji PMO satur 3,2 %, bet DOC 1,0% no kopējā zālāju augsnēs uzkrātā C. Zālāju apsaimniekošanas metodes, kas atsedz minerālaugsnes virsmu (aršana, velēnas noņemšana) ietekmē augsnes C frakciju savstarpējās proporcijas. Augsnēs pēc šādām zālāju atjaunošanas praksēm samazinās PMO, bet palielinās rSOC īpatsvars.

In society current topic is the potential for reducing emissions. Soil is a multifunctional resource that not only provides the raw materials and services that people need but is also important when it comes to climate change. Carbon sequestration in soil stores an adequate amount of atmospheric CO2, thus contributing to climate change mitigation. Both globally and in Latvia, large areas of agricultural land are covered by grasslands and the way they are managed affects the amount of carbon that will accumulate in the soil. The aim of the work is to identify changes in the organic carbon content of soil and the proportion of its fractions on grassland, depending on the steps taken to restore grassland. The study uses soil samples harvested in the areas surveyed during the GrassLIFE project. Soil samples were characterised for chemical and physical parameters of soil organic matter. The main analysed carbon fractions were: S+C; rSOC; S+A; PMO; DOC. The results of the study showed that, among the carbon fractions, the S+C fraction was the largest in the soil samples, accounting on average for 65.3% of the total C excreted. The second-largest fraction was the rSOC fraction with an average of 16.2% and the S+A fraction with an average of 14.3% of the total C excreted. The PMO and DOC fractions together account on average for less than 5 % of the total C released. On average, PMO contains 3,2 % and DOC 1,0 % of the total C accumulated in grassland soils. Grassland management practices that expose the mineral soil surface (ploughing, sod removal) affect the relative proportions of soil C fractions. In soils after such grassland restoration practices, PMO decreases but rSOC increases.