Vēsturisko augšņu karšu izmantošana kūdraugšņu izplatības kartēšanā: problēmas un risinājumi

Abstract

Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai līdzšinēji tiek izmantoti padomju laikā veiktās augšņu kartēšanas dati, tomēr tie nesniedz aktuālu informāciju par pašreizējo kūdraugšņu izplatību, kā arī nav salīdzināmi starptautiski Latvijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas kūdraugšņu izdalīšanas kritēriju nesakritības dēļ. Maģistra darba mērķis ir novērtēt vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto kūdraugšņu izmantošanas iespējas SEG emisiju aprēķināšanā un zemes izmantošanas pārvaldībā. Maģistra darbā ir veikta kūdras augšņu kartēšana Drustu un Baldones pagastos, novērtētas kūdraugšņu telpiskās izplatības izmaiņas salīdzinājumā ar vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto, kā arī izplatības izmaiņas augšnu klasifikācijas maiņas rezultātā. Tāpat ir apzināta pētījumā kartēto augšņu izmantošana un veikts CO2 emisiju aprēķins. Pētījuma rezultāti parādīja, ka kopš vēsturiski veiktās kūdraugšņu kartēšanas ir noticis būtisks šo augšņu izplatības samazinājums, kam iemesli ir kūdraugšņu apmežošanās, pieļautās metodikas kļūdas vēsturiski veiktajā kartēšanā, kā arī augsnes organiskā slāņa degradācija. Līdz ar to, veicot SEG emisiju novērtējumu, balstoties uz vēsturisko augšņu karšu informāciju, tiek iegūts ievērojami lielāks CO2 emisiju apjoms.

Soil mapping data from Soviet era have been used to calculate carbon dioxide emissions, but they do not provide up-to-date information on the current peatland distribution and are not internationally comparable due to discrepancy between the Latvian and international FAO WRB soil clasification criteria. The aim of the Master’s thesis is to evaluate the possibilities of using peatlands depicted in historical soil maps in the calculation of GHG emissions and land use management. In the master’s thesis mapping of peat soils in Drusti and Baldone parishes has been performed, changes in spatial distribution of peat soils in comparison with those shown in historical soil maps, as well as changes in the distribution of soils, as a result of a change in classification have been assessed. The land use of soils mapped in the study has also been identified and CO2 emissions have been calculated. The results of the study shows that since the historical mapping of peat soils there has been a significant reduction in the distribution of these soils due to afforestation, methodological errors in the mapping, as well as the degradation of the soil organic layer. As a result, estimating GHG emissions based on historical soil map information significantly higher CO2 emissions are achieved.