Elīzijas lietošanas variācijas analīze Borisa Džonsona un Žistēna Trido runās

Abstract

Veidojot saistītu runu, jāņem vērā, ka bieži vien vairāk tiek uzsvērts konkrētās runas konteksts, nevis pareizas gramatikas un izrunas īpatnības. Šādās runās var novērot daudzas saistītās runas īpatnības atkarībā no runātāja emocionalitātes, attieksmes pret konkrētās runas ideju, valodas variācijām, runas tempa, intonācijas utt. Šajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta runas iezīmei elīzija, kas rodas, ja saistītās runas veidošanas laikā tiek izlaista kāda skaņa. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saistītās runas pazīmes - elīzijas īpatnības, vēsturiskos un mūsdienu aspektus un analizēt šīs pazīmes sastopamības variācijas Lielbritānijas un Kanādas premjerministru runās, ņemot vērā runas formalitāti un analizējamā runātāja valodas daudzveidību. Šajā darbā izmantotās pētniecības metodes ir literatūras analīze un vairāku gadījumu izpēte, kas ietver diskursa analīzi, auditīvā un akustiskā metode. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais elīzija aktualizācijas biežums saistītā runā nav atkarīgs no analizējamo runātāju valodas variācijas. Tomēr abas variācijas, kurās runā Boriss Džonsons - vispārējā britu un Žistēns Trido - kanādiešu angļu valodā, ietver atšķirīgas iezīmes.

When producing connected speech, it must be taken in account that one often emphasizes the context of the given speech rather than the peculiarities of correct grammar and pronunciation. Numerous features of connected speech can be observed in such speeches depending on the speaker’s emotiveness, attitude towards the idea of given speech, language variety, speech tempo, intonation, etc. The present research concentrates on the speech feature of elision which occurs when a sound is deleted during the production of connected speech. The goal of this research is to examine the characteristics, historical and contemporary aspects of the connected speech feature – elision and analyse the feature’s occurrence variation in the speeches by British and Canadian Prime Ministers, considering the formality of the speech, and the language variety borne by the speaker put under analysis. The research methods applied in this paper are literature analysis and multiple case study comprising discourse analysis, auditory and acoustic methods. The results of this study show that the average frequency of elision actualisation in connected speech does not depend on the language variety borne by the speakers put under analysis. Nonetheless, the two varieties spoken by Boris Johnson - General British and Justin Trudeau - Canadian English, convey different characteristics.