Digitālās plānošanas metode totālas gūžas locītavas endoprotezēšanā - efektivitāte un ietekmējošo faktoru analīze

Abstract

Ievads. Gūžas locītava ir visbiežāk endoprotezētā locītava valstī un operāciju skaitam ir tendence pieaugt, kas liek meklēt jaunus risinājumus, kā sniegt labākus un kvalitatīvākus rezultātus pacientiem. Attīstoties vizuālās diagnotikas metodēm, analogā pirms-operāciju plānošana ir kļuvusi nepraktiska, un tās sniegtie rezultāti ir vājāki kā digitālajai plānošanai, bet lielā daļā Latvijas klīniku šī tehnika nav pieejama. Pētījuma mērķis. Noteikt digitālā plānojuma efektivitāti totālas cementējamas gūžas locītavas endoprotezēšanā, salīdzinot pirms-operācijas plānojumu ar ievietoto endoprotēzes izmēru. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, kas veikts VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” Rīgā, laika posmā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada janvārim. Kopumā pētījumā iekļauti 104 randomizēti izvēlēti pacienti, kam 2020.gada laikā veikta totālas cementējamas gūžas locītavas endoprotezēšana. Pirms-operatīvo digitālo plānojumu veikuši operējošie ārsti izmantojot Hectec mediCAD programmatūru, digitālā plānojuma rentgenogrammu dati iegūti no Datamed vietnes un vēlāk salīdzināti ar implantēto protēžu izmēriem, kas iegūti no pacientu vēsturēm. Iegūtie dati analizēti izmantojot IBM SPSS programmatūru. Tika noteikta digitālā plānojuma efektivitāte salīdzinot plānotā un izvietotā implanta izmērus. Izmantota aprakstošā statistika, Mann-Whitney U tests kā arī Pīrsona Hī kvadrāta tests, lai analizētu rezultātus. Par statistiski nozīmīgiem tika pieņemti rezultāt ar p<0.05. Rezultāti. Kopumā 104 pacienti atbilda pacientu atlases kritērijiem, kā rezultātā apkopoti dati par 51 sievieti un 53 vīrieti. Kopumā 78,8% (χ2 (1, N=82) = 34,6, p < 0.001) gadījumos ievietota acetabulārā komponenta izmērs bija precīzs vai ± viena izmēra robežās digitāli plānotajam priekšēji-mugurējā iegurņa pārskata rentgenogrammā. 71,2% (χ2 (1, N=74) = 18,6, p < 0.001) gadījumu ievietotā femorālā komponenta izmērs bija precīzs vai ± viena izmēra robežās digitāli plānotajam priekšēji-mugurējā iegurņa pārskata rentgenogrammā. Tika novērota statistiski nozīmīga asociācija starp pacienta stacionēšanas diagnozi un femorālā komponenta digitālā plānojuma efektivitāti (χ2 (1, N=104) = 6,05, p=0.014) ar Pīrsona Hī kvadrāta testu. Netika novērota statistiski ticama asociācija starp pacienta ķermeņa masas indeksu, operēto pusi vai dzimumu un digitālā plānojuma efektivitāti. Secinājumi. Pirms-operācijas digitālais plānojums uzrāda augstu efektivitāti gan acetabulārā, gan femorālā komponenta izmēra atbilstībai implantētajam komponenta izmēram ar precīzu vai ± viena izmēra robežās atbilstību vairāk kā 70% gadījumu, kā arī digitālā plānojuma efektivitāte ir tieši atkarīga no pacienta stacionēšanas diagnozes. Pirms-operācijas digitālais plānojums ir ar augstāku precizitāti osteoartrīta pacientiem nekā pacientiem ar augšstilba kaula kakliņa lūzumu.

Introduction. The hip-joint appears to be the most common joint to which the endoprosthetic surgery has been applied in the entire country, and the number of surgeries tends to increase, thus, demanding to look for new solutions in order to provide better high-quality results for the patients. Due to the development of visual diagnostic methods, the analogue pre-surgery planning has lost its practical impact as its results are of lower quality, as compared to the digital planning, however, in a number of Latvian clinics this technique is not available. Objective of the research. To determine the efficiency of the digital planning in total cemented hip arthroplasty, comparing the pre-surgery plan with the size of the inserted endoprosthesis. Materials and methods. A retrospective research, which has been performed at the “The hospital of Traumatology and Orthopedics” in Riga, Latvia throughout the period from October 2021 to January, 2022. Research included 104 randomized patients who had undergone a total cemented hip replacement. Digital plannin was performed by surgeons, using the Hectec mediCAD software, whereas the digital imaging radiographic data were obtained from the Datamed website, and further on compared to the size of the implanted prostheses data from patient histories. The obtained data were analysed by using the IBM SPSS software. The efficiency of the digital planning was determined by comparing the dimensions of the planned and the actually placed implant. The author of the research applied the descriptive statistics, used the Mann-Whitney U test, and the Pearson Chi-squared test to analyse the results. The results with p <0.05 were considered statistically significant. Results. A total of 104 patients met the patient selection criteria - 51 women and 53 men. Overall, in 78.8% (χ2 (1, N = 82) = 34.6, p <0.001) cases, the size of the inserted acetabular component was precise or within ± single size for the digitally projected anterior-posterior pelvic radiographic overview. In 71.2% (χ2 (1, N = 74) = 18.6, p <0.001) cases, the size of the inserted femoral component was either precise or within ± single size in the digitally projected anterior-posterior pelvic radiograph overview. A statistically significant association was observed among the patient diagnosis upon hospitalization and the efficiency of the digital planning of the femoral component (χ2 (1, N = 104) = 6.05, p = 0.014) with the Pearson Chi - squared test. No statistically credible association with the efficiency of the digital planning was observed due to or because of the patient body mass index, the operated side or the gender. Conclusions. The digital planning shows high efficiency both - in matching the size of the acetabular and femoral components to the implanted component size with a precise compatibility or ± single size match in more than 70% of cases. Digital planning is more effective in osteoarthritis patients than in patients with femoral neck fracture.