Mūsdienīgas iespējas piena dziedzeru vēža diagnostikā un šīs patoloģijas ārstēšanas efektivitātes novērtēšana

Abstract

Problēmas aktualitāte. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra datiem krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Krūts vēža agrīna atklāšana un diagnostika ir būtiska veiksmīgai ārstēšanai. Pašlaik mammogrāfija un ultraskaņa ir galvenās attēlveidošanas metodes krūts audzēju noteikšanai un lokalizācijai. Šo attēlveidošanas metožu zema jutība un specifika izraisīja pieprasījumu pēc jaunām attēlveidošanas metodēm, un krūts magnētiskās rezonanses izmantošana ir kļuvusi arvien svarīgāka ikdienas praksē krūts vēža noteikšanā. Pētījuma mērķis. Izvērtēt MRI ar kontrastvielu ietekmi, lai izvelētos ārstēšanas taktiku agrīna krūts vēža gadījumā. Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīvs. Pētījumā tika iekļautas pacientes, kuram bija atklāts piena dziedzeru vēzis agrīnajā stadijā RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā. Tika atlasītas 44 pacientes, kuram vecums ir virs 18 gadiem, krūts vēzis diagnosticēts pirmreizēji, vēža stadija – IA, IB, IIA, IIB, histoloģiski apstiprināts invazīvs krūts vēzis. Pētījumā tika izmantotas tādas datu bāzes kā Ārsta birojs, AIRIS, Datamed. Pētījuma rezultāti tika apkopoti un analizēti izmantojot MC Office Excel un IBM SPSS Statistics 22.0 programmas. Rezultāti. Pētījumā iekļauto pacienšu vidējais vecums bija 51 gads. Izmeklēto pacienšu starpā visbiežāk sastopama vēža stadija bija IA – 22 pacientes. Magnētiskas rezonanses izmeklējumā lielāka pacienšu daļa – 31 paciente tika pieskaitītas BI-RADS 6 grupai, kurai tālāka taktika ir specifiskā terapija. No visām pacientēm - 32 kā sākotnēja ārstēšanas metode tika izvēlēta ķirurģiska ārstēšana. No tiem sektorāla rezekcija – 24 pacientēm (75%) un mastektomija – 8 pacientēm (25%). 12 pacientēm kā sākotnēja ārstēšana tika izvelēta neoadjuvanta ķīmijterapija ar sekojošu operāciju. Pārsvarā pacientēm ir laba atbilde uz pielietotu ārstēšanu, tai atbilsts 96% no atlasītām pacientēm jeb 42 cilvēki. Tomēr vienai pacientei tiek novērots recidīvs un viena paciente vēl turpina ārstēšanu. Secinājumi. Magnētiska rezonanse ar kontrastvielu ir informatīva metode, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku agrīna krūts vēža gadījumā. Kā sākotnējā ārstēšanas metode lielākā gadījumu skaitā tiek izvelēta ķirurģiska ārstēšana. Priekšroka tiek dota sektorālai rezekcijai. Pat, ja kā primāra ārstēšanas metode tiek izvelēta neoadjuvanta ķīmijterapija, pēc kursa un atkārtota radioloģiska izmeklējuma tā pat seko operācija. Arvien jaunākām sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem tiek diagnosticēts vēzis agrīnajā stadijā. Sievietēm šajā vecuma grupā krūtis ir blīvākas, tas ievērojami apgrūtina mamogrāfijas jūtību, tāpēc magnētiskā rezonanse ir daudz informatīvākā metode.

The importance of the problem. According to the Center for Disease Prevention and Control, breast cancer is the most common malignancy in women in Latvia. Early detection and diagnosis of breast cancer are essential for successful treatment. At present, mammography and ultrasound are the primary imaging methods for the detection and localization of breast tumors. The low sensitivity and specificity of these imaging tools have led to the demand for new imaging techniques, and breast magnetic resonance imaging has become increasingly important in the daily practice of detecting breast cancer. The aim of the study. Evaluate the effects of contrast-enhanced MRI to select treatment tactics for early breast cancer. Materials and methods. The study is retrospective. The study included patients who had been diagnosed with cancer of the mammary gland at an early stage at the RAKUS Latvian Oncology Center. 44 patients over 18 years of age were diagnosed with breast cancer diagnosed for the first time, stage IA - IB, IIA, IIB, histologically confirmed invasive breast cancer. Databases such as the Doctor's Office, AIRIS, and Datamed were used in the study. The study results were compiled and analyzed using MC Office Excel and IBM SPSS Statistics 22.0 programs. Results. The mean age of the patients in the study was 51 years. The most common stage of cancer among the patients studied was IA-22. In the magnetic resonance imaging study, a larger proportion of patients - 31 patients - were included in the BI-RADS 6 group, for which further therapy is specific therapy. Of all patients, 32 were selected for surgery as initial treatment. Of these, sector resection - 24 patients (75%) and mastectomy - 8 patients (25%). Neoadjuvant chemotherapy with subsequent surgery was selected as the initial treatment in 12 patients. The majority of patients have a good response to the treatment applied, corresponding to 96% of the selected patients or 42 people. However, one patient relapses, and one patient is still receiving treatment. Conclusions. Contrast-enhanced magnetic resonance imaging is an informative method for selecting treatment tactics for early breast cancer. In most cases, surgical treatment is chosen as the initial treatment method. Sectoral resection is preferred. Even if neoadjuvant chemotherapy is chosen as the primary treatment, it is followed by surgery after a course and repeated radiological examination. More and more young women between the ages of 40 and 60 are being diagnosed with cancer at an early stage. For women in this age group, the breasts are thicker, which significantly complicates the sensitivity of mammography, so magnetic resonance imaging is the most informative method.