Pandēmijas izraisītu individuālu ekonomisko satricinājumu pārvarēšanas mehānismi radošo industriju pārstāvjiem

Abstract

2019. gada 31. decembrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) tika informēta par nezināmas izcelsmes vairākiem atipiskas pneimonijas gadījumiem Uhaņas pilsētā (Ķīnas Hubei provincē). Pneimonijas iemesls vēlāk tika apstiprināts kā koronavīrusa (SARS-CoV-2) izraisīts akūts respirators sindroms, un slimība ieguva nosaukumu coronavirus disease (COVID-19). PVO izplatīja informāciju, ka COVID-19 pandēmija un tās izraisītie sociālie un ekonomiskie ierobežojumi, būtiski ietekmēs iedzīvotāju garīgo veselību, kā rezultātā pasaulē palielināsies depresijas izplatība, alkohola un narkotiku lietošana, pašnāvnieciski gadījumi. Viena no negatīvāk skartajām nozarēm pandēmijas laikā bija Kultūras un radošā industrija (KRI). Ierobežojošie pasākumi, kas tika ieviesti Eiropas Savienībā, ir nopietni ietekmējuši ekonomisko un sociālo situāciju KRI. Ekonomiskā nenoteiktība, piemēram, nedrošība darbā, bezdarbs, ienākumu zaudēšana, mājokļa zaudēšana vai bankrots, negatīvi ietekmē garīgo veselību. COVID-19 pandēmija un tās izraisītie ierobežojumi ir palielinājuši ekonomisko nenoteiktību, īpaši cilvēkiem, kuri strādā mākslas, kultūras vai izklaides pasākumu jomā. Maģistra darba mērķis ir apzināt ekonomiskā satricinājuma un nenoteiktības ietekmi uz garīgo veselību nodarbinātajiem radošajā industrijā. Tas palīdzēs saprast, kuri ir indivīdu un sabiedrību aizsargājoši faktori, kas varētu būt noderīgi iespējamās nākotnes krīzēs. Maģistra darbā tiek izmantots pētījuma projekta Mechanisms of coping with pandemic-induced individual economic shocks (MeCOPES) dati. Datu vākšanā piedalījās Fostering Outreach within European Regions, Transnational Higher Education and Mobility (FORTHEM) alianses sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Latvija; Université de Bourgogne, Francija; Jyväskylän yliopisto, Somija; Universitätsmedizin der Johannes Gutenberg-Universität Mainz, Vācija; Uniwersytet Opolski, Polija; Università degli Studi di Palermo, Itālija; Universitat de València, Spānija. Pētījuma dalībnieki - dažādu valstu KRI pārstāvji (> 18 gadu veci), tika aptaujāti izmantojot Longenesis.Ltd digitālo platformu. Maģistra darba pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp ekonomisko nestabilitāti un psiholoģisko noturību, COVID-19 izraisītiem ierobežojošajiem pasākumiem, starp psiholoģisko noturību un kopējo stresu. Pētījums liecina, ka COVID-19 pandēmijas ekonomiskā un psiholoģiskā ietekme ir plaša un būtiska. Ierobežojošie pasākumi būtiski iespaido KRI pārstāvjus. Papildus padziļināti pētījumi ir nepieciešami, lai izprastu ierobežojumu ietekmi uz KRI pārstāvjiem, lai nodrošinātu maksimāli labāko risinājumu līdzīgās ārkārtas situācijās nākotnē.

On 31 December 2019, the World Health Organization (WHO) was notified of several cases of atypical pneumonia of unknown origin in Wuhan, Hubei Province, China. The cause of pneumonia was later confirmed as an acute respiratory syndrome caused by coronavirus (SARS-CoV-2), and the disease was named coronavirus disease (COVID-19). The WHO disseminated that the COVID-19 pandemic and the resulting social and economic constraints will have a significant impact on the mental health of the population, leading to an increase in global depression, alcohol and drug use, and suicide. Cultural and Creative Industry (CCI) was one of the sectors that got hit the hardest during the pandemic. The restrictive measures applied in the European Union have had a serious impact on the economic and social situation in CCI. Economic uncertainty, such as job insecurity, unemployment, loss of income, loss of housing or bankruptcy, has a negative impact on mental health. The COVID-19 pandemic and the resulting restrictions have increased economic uncertainty, especially for those who are working in the arts, culture, or entertainment. The aim of this master's thesis was to identify the impact of the economic uncertainty on the mental health of those employed in the creative industries. This should help to understand the factors that can protect individuals and societies, that might be useful in possible future crises. The data from research project Mechanisms of coping with pandemic-induced individual economic shocks (MeCOPES) was used in this master's thesis. Fostering Outreach within European Regions, Transnational Higher Education and Mobility (FORTHEM) Alliance partners participated in the data collection, specifically, University of Latvia, Latvia; Université de Bourgogne, France; University of Jyväskylä, Finland; Universitätsmedizin der Johannes Gutenberg-Universität Mainz, Germany; Uniwersytet Opolski, Poland; Università degli Studi di Palermo, Italy; Universitat de València, Spain. Participants from CCI from different countries (> 18 years old) were interviewed using the Longenesis.Ltd digital platform. The results of this master's thesis reveille that there is a relationship between economic instability and psychological resilience, restrictive measures caused by COVID-19, psychological resilience, and total stress. The study shows that the economic and psychological impact of the COVID-19 pandemic is widespread and impressive. Restrictive measures had a prominent impact on people related to CCI. Future research is needed to understand the impact of restrictions on CCI representatives in order to provide the best possible response to similar emergency situations in future.