Covid-19 ārkārtas pilnvaras: mijiedarbība ar demokrātiju Centrālajā un Austrumeiropā

Abstract

Cīnoties ar Covid-19 izplatību, valstis nonākušas priekšā kompromisam starp sabiedrības veselību un demokrātijas principiem. Lai apturētu infekcijas izplatību, valdības izmanto ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu līdz šim nebijušā mēroga ierobežojumus. Šādā situācijā pastāv risks, ka ārkārtas pilnvaru izmantošanas rezultātā tiks būtiski ietekmēta demokrātija. It īpaši riskē tās valstis, kurās jau pirms pandēmijas bija zema demokrātijas kvalitāte, vai arī notikusi demokrātiskā lejupslīde. Eiropas Savienības gadījumā šādas problēmas tiek fiksētas Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Maģistra darba ietvaros autors novērtē ārkārtas pilnvaru mijiedarbību ar demokrātiju šajā reģionā, pētot ārkārtas pilnvaru izmantošanas rezultātā notikušo individuālo brīvību ierobežošanas līmeni un varas koncentrēšanas līmeni. Tika izvēlētas četras reģiona valstis – divas ar augstāko un divas ar zemāko liberālās demokrātijas kvalitāti. Proti, Ungārija un Rumānija, no vienas puses, un Igaunija un Lietuva, no otras puses. Metodoloģija pārsvara balstās uz kvalitatīvo pētniecības metodi – salīdzinošo gadījumu analīzi –, bet individuālo brīvību ierobežošanas noteikšanas gadījumā tiek izmantota kvantitatīvā metode. Pētījuma rezultāti liecina, ka neatkarīgi no liberālās demokrātijas rādītāja, valstis ir būtiski ierobežojušas individuālās brīvības. Savukārt varas koncentrēšanas līmenis ir augstāks valstīs ar zemāku liberālās demokrātijas kvalitāti. It īpaši izceļas Ungārija, kur varas koncentrēšanas līmenis ir trīs reizēs augstāks, nekā aiz tās sekojošā Rumānijā.

In fighting the spread of Covid-19, countries faced a compromise between public health and democratic principles. To stop the spread of the infection, governments use emergency powers to impose restrictions on an unprecedented scale. There is a risk that the exercise of emergency powers has a significant impact on democracy. Countries that already had a low quality of democracy or the decline of democracy before the pandemic are at greater risk. In the case of the European Union, such issues are being recorded in Central and Eastern Europe. The author is evaluating the interaction of emergency powers with democracy in this region, studying the level of restriction of individual freedoms and the level of concentration of power. Four countries in the region were selected – two with the highest quality and two with the lowest quality of liberal democracy. Namely, Hungary and Romania, on the one hand, and Estonia and Lithuania, on the other. The methodology is largely based on a qualitative research method – a comparative case study – but a quantitative method is used to determine the restriction of individual freedoms. The results show that, regardless of the rate of liberal democracy, states have significantly restricted individual freedoms. In turn, the level of concentration of power is higher in countries with a lower quality of liberal democracy. Furthermore, in Hungary, the level of concentration of power is three times higher than in following Romania.