Labbūtības saistība ar akadēmiskajiem sasniegumiem ceturtās klases skolēniem pilsētas un lauku skolās

Abstract

Pētījuma mērķis ir salīdzināt lauku un pilsētas skolu ceturto klašu skolēnu labbūtības saistību ar akadēmiskajiem sasniegumiem kā arī pētīt izlašu mācību vides labbūtības atšķirības. Pētījuma dalībnieki bija 54 lauku skolu un 50 pilsētas skolu 10-11 gadu veci skolēni. Labbūtības rādītāji tiek mērīti ar Skolas klimata aptauju (Zullig et al., 2010). Akadēmiskie sasniegumi iegūti aplūkojot iepriekšējā mācību gala sekmes latviešu valodā un matemātikā. Secināts, ka skolēna sekmēm nav saistības ar izjusto labbūtību nevienā izlasē, tomēr pilsētās akadēmiskais atbalsts negatīvi ietekmē skolēnu atzīmes. Ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai pārbaudītu šos rezultātus. Tiek secināts, ka pilsētas skolēni vairāk uzsver iekļaušanos klases kolektīvā kā nozīmīgu labbūtības faktoru. Lauku skolu skolēnu rezultāti būtiskas atšķirības neuzrāda.

The goal of the research is to compare the interconnectedness of wellbeing and academic achievements of 4th grade students in rural and urban schools as well as to study the wellbeing differences of selections’ study environment. The participants of the research were 10-11 years old students - 54 of rural schools and 50 of urban schools. Wellbeing parameters are measured using the School’s climate survey (Zullig et al., 2010) Academic achievements obtained examining the progress of the previous year in Latvian and mathematics. It has been concluded that the progress of a student has no correlation to his sense of wellbeing in any of the selections, the academic support however negatively influences students’ grades in urban schools. Further studies are necessary to cross-check these results. It has been concluded that students in urban schools are placing the emphasis on blending in the class collective as a significant factor of wellbeing. The results of students in rural schools do not present significant differences.