Ņirgāšanās pieredzes un uztvertā sociālā atbalsta saistība ar nesuicidālo paškaitējošo uzvedību pusaudžu vecumposmā

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ņirgāšanās pieredzes un uztvertā sociālā atbalsta saistību ar nesuicidālo paškaitējošo uzvedību. Pētījumā piedalījās 85(N=85) izglītojamie vecumā no 13 līdz 16 gadiem, no tiem 36 zēnu (43%), ( M= 14,31, SD=0,98) un 49 meiteņu (57%), ( M= 13,84, SD= 0,71). Ņirgāšanās pieredzes noteikšanai tika izmantota Olveusa agresora/upura aptauja (Olweus Bully/ Victim Questionnaire; (Olweus, 2012), savukārt, uztvertā so ciālā atbalsta noteikšanai - Uztvertā sociālā atbalsta daudzdimensionālā skala (Multidimensional Scale of Perceived Social Support; (Zimet et al., 1988) un nesuicidālās paškaitējošās uzvedības mērījumiem izmantota Paškaitējuma apgalvojumu aptaujas (Inventory of statements about self - injury (ISAS), (Klonsky & Glenn, 2009). Pētījuma rezultāti daļēji apstiprināja abas izvirzītās hipotēzes, jo rezultāti apliecina, ka zemāks uztvertais sociālais atbalsts (īpaši uztvertais sociālais atbalsts no ģimenes) tendenču līmenī ir saistīts ar augstāku ņirgāšanās pieredzi pusaudža vecumposmā, un zemāks uztvertais sociālais atbalsts (īpaši uztvertais sociālais atbalsts no draugiem) tendenču līmenī ir saistīts ar biežāk realizētu nesuicidāli paškaitējošu uzvedību. Tāpat pētījumā tika tika gūta atbilde uz pētījuma jautājumu, secinot, ka biežāka ņirgāšanās pieredze (īpaši gūstot ņirgāšanās pieredzi kā upurim) tendenču līmenī ir saistīta ar biežāk realizētu nesuicidālu paškaitējumu. Veiktais pētījums ļauj secināt, ka ņirgāšanās pieredze, nesuicidāla paškaitējoša uzvedība un uztvertais sociālais atbalsts tendenču līmenī ir savstarpēji saistīti un norāda uz uztvertā sociālā atbalsta kā aizsargājošā faktora nozīmību. Atslēgas vārdi: ņirgāšanās pieredze, uztvertais sociālais atbalsts, nesuicidāla paškaitējoša uzvedība, agrīnais pusaudžu vecumposms.

The objective of this study is to investigate relationship between bullying experience, perceived social support and nonsuicidal self-injury behavior among adolescence. Study sample consisted of 85 (N=85) adolescents, aged 13 - 16. From them 36 were boys (43%) (M= 14,31 years, SD=0,98) and 49 were girls (57%) ( M= 13,84 years, SD= 0,71). The bullying experience was assessed by “Olweus Bully/ Victim Questionnaire” (Olweus, 2012), perceived social support by “Multidimensional Scale of Perceived Social Support” questionnaire (Zimet et al., 1988) and nonsuicidal self-injury behavior by “Inventory of statements about self – injury” (ISAS),(Klonsky & Glenn, 2009) respectivelly. The results of the study partially confirmed both hypotheses, as the results show that lower perceived social support (especially perceived social support from family) at the trend level is associated with higher bullying experiences in adolescence, and lower perceived social support (especially perceived social support from friends) at the trend level is associated with more frequently realized non-suicidal self-injurious behavior. The conducted research allows us to conclude that more frequent bullying experiences (especially experiencing bullying as a victim) were at trend level associated with more frequent non-suicidal self-harm. The conducted research allows us to conclude that bullying experience, nonsuicidal self-injury behavior and perception of social support are interrelated and indicate the importance of perceived social support as a protective factor. Key words: bullying, perceived social support, nonsuicidal self-injury behavior, young adolescentes.