Paniņu fosfolipīdu ietekme uz dislipidēmijas rādītājiem sievietēm perimenopauzes laikā.

Abstract

Pētījuma aktualitāte: Dislipidēmija ir neatkarīgs sirds un asinsvadu slimību (SAS) attīstības riska faktors. Vīriešu dzimums reproduktīvajā vecumā ir pieskaitāms pie SAS riska, bet starpdzimumu SAS riska atšķirība samazinās sievietēm perimenopauzes un menopauzes laikā. Parādās aizvien vairāk pētījumu, kas apliecina, ka paniņu fosfolipīdi var ietekmēt holesterīna metabolismu kuņģa-zarnu traktā un secīgi ietekmēt asins plazmas lipoproteīnu profilu. Ir bijis ļoti maz pētījumu par paniņu ietekmi uz sieviešu veselību perimenopauzes laikā. Pētījuma mērķis: izpētīt paniņu fosfolipīdu ietekmi uz dislipidēmijas rādītājiem sievietēm perimenopauzes periodā. Hipotēze: divdesmit astoņu dienu laikā, lietojot 250 mL raudzētu paniņu dienā, var panākt statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna līmeņa samazinājumu. Pētījuma metodes: Pētījums notika LBTU pētnieciskā projekta «Paniņu polāro lipīdu izpēte » (2022-2024) ietvaros. Pētījumā piedalījās astoņas sievietes ar iepriekš diagnosticētu dislipidēmiju vecumā no 45 līdz 55 gadiem, kas tika sadalītas divās grupās – intervences un kontroles. Lai iegūtu datus par uztura paradumiem, dalībnieces aizpildīja 24 un 72 stundu uztura dienasgrāmatasu. Visas pētījuma dalībnieces pirms eksperimenta un eksperimenta beigās noteica asins seruma lipīdu profilu. Intervences grupas dalībnieces 28 dienu periodā kādā no ēdienreizēm lietoja glāzi (250 mL) Baltais raudzētās paniņas, savukārt kontroles grupas dalībnieces papildus raudzētas paniņas uzturā neiekļāva. Rezultāti: Šī pilotpētījuma ietvaros netika atrasta statistiski nozīmīga ZBL holesterīna līmeņa un ABL holesterīna līmeņa starpība starp sākuma un beigu rezultātiem, bet kopējās tendences kontroles un intervences grupā ir pretējas – kontroles grupā vidējais ABL holesterīna līmenis samazinājās un vidējais ZBL līmenis paaugstinājās; intervences grupā vidējais ABL holesterīna līmenis kāpa, bet vidējais ZBL līmenis samazinājās. Rezultāti tika prezentēti FoodBalt 2023 zinātniskajā konferencē. Secinājumi: Ar 250 mL raudzētu paniņu lietošanu 28 dienu laikā nav panākts statistiski nozīmīgs ZBL holesterīna līmeņa samazinājums, bet holesterīna līmeņa izmaiņas eksperimenta laikā parāda tendenci, ka paniņu lietošana, iespējams, mazina ZBL holesterīna līmeņi asins plazmā. ABL holesterīna līmeņa izmaiņas eksperimenta laikā parāda, ka paniņu lietošana, iespējams, veido tendenci ABL holesterīna līmeņa paaugstināšanai. Ir nepieciešami ilglaicīgāki un apjomīgāki pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu paniņu lietošanas saistības noteikšanai ar asins plazmas lipoproteīnu rādītāju izmaiņām. Atslēgas vārdi: paniņas, fosfolipīdi, holesterīna līmenis, dislipidēmija, perimenopauze

Background: Dyslipidaemia is an independent risk factor for the development of cardiovascular diseases. Male gender in reproductive age also contributes to CVS risk, but the gender difference in CVS risk decreases in perimenopausal and menopausal women. More evidence emerges which shows that buttermilk phospholipids can affect cholesterol metabolism in the gastrointestinal tract and subsequently affect the blood plasma lipoprotein profile. Very little research has been done on buttermilk’s effects on women's health during perimenopause. Objective: To investigate the effects of buttermilk phospholipids on markers of dyslipidaemia in perimenopausal women. Hypothesis: Consuming 250 mL of fermented buttermilk over 28 days can significantly reduce LDL cholesterol levels. Methods: The study was conducted in cooperation with the LBTU research project "Buttermilk Polar Lipids Research " (2022-2024). Eight women with previously diagnosed dyslipidaemia between the ages of 45 and 55 participated in the study. They were divided into two groups - intervention and control. Participants completed a 24- and 72-hour food diary to obtain data on dietary habits. All study participants had their blood serum lipid profile determined before the start of the experiment and at the end of the experiment. Participants of the intervention group consumed one glass (250 mL) of fermented buttermilk Baltais with one of their meals during 28-day period, while participants of the control group did not additionally include fermented buttermilk in their diet. Results: In this pilot study, no statistically significant difference in LDL cholesterol level and HDL cholesterol level was found between the initial and final results, but there are trends in groups - in the control group, the mean HDL cholesterol level decreased and the mean LDL level increased; in the intervention group, the mean HDL cholesterol level rose, but the mean LDL level fell. Conclusion: The consumption of 250 mL of fermented buttermilk during 28 days did not result in a statistically significant reduction in the LDL cholesterol levels, but the changes in the level of cholesterol during the experiment show that there is still a possibility that consumption of buttermilk tends to lower the level of LDL cholesterol. Longer-term and larger studies are needed to determine the association between buttermilk consumption with changes in blood plasma lipoproteins.