Zaudējumu atlīdzināšanas robežas deliktu tiesībās

Abstract

Zaudējumu atlīdzības problemātika ieņem vienu no centrālajām lomām ne tikai Latvijas Republikas, bet arī visas Eiropas tiesību sistēmās. Jebkurai personai ir tiesiska interese dzīvot tā, lai tai netiktu nodarīts lieks kaitējums. Tomēr, notiekot cilvēku mijiedarbībai savā starpā, katru dienu pasaulē notiek neskaitāmi delikta gadījumi. Deliktu tiesību nozare nemitīgi mainās un attīstās. Šī darba mērķis ir noskaidrot aktualitātes deliktu tiesību jomā un noskaidrot, kur ir robežas, pie kādām personai vairs neiestājas pienākums kaitējumu atlīdzināt. Ceļā uz šī mērķa sasniegšanu, jāsastopas ar vairākām problēmām, piemēram, regulējuma trūkums pie cēloniskā sakara jautājumiem un deliktu tiesību imperatīvais regulējums, par kura saturu pastāv diskusijas tiesību zinātnieku aprindās. Pētījuma rezultātā autors secina, ka pastāv vairākas īpatnības gan vainas, gan neatļautas darbības, gan cēloņsakarības jēdzienu saturā, kā arī vietām regulējuma trūkuma dēļ, saturu nepieciešams tukšumus aizpildīt ar tiesību zinātnieku atziņām.

The problem of reimbursment of damages plays a central role in not only the Republic of Latvia but also in all European legal systems. Any person has a legitimate interest in living in such a way that doesn’t cause her any damages. However, there are countless cases of tort occurring every day in the world as people interact with each other. The tort law institution is constantly changing and evolving. The goal of this work is to clarify the areas of the law of tort and to find out where there are the limits, in which the damage of the subject in the circumstances in given situation is no longer subject to an obligation to compensate for the damages. In order to achieve this goal, author has to face several legal problems, for example, a lack of regulation in the legal system about the question of a causual link. Also the content of the mandatory regulation of the tort law shall be filled with the conclusions of the law scientinsts. As a result of the study, the author concludes that there are a number of specific features in the content of both guilt and unauthorised practices and causation concepts, as well as in the lack of regulation, it is necessary to fill the gaps with the knowledge of the rights scientists.