Diskomforts sievietēm mamogrāfijas izmeklējuma laikā

Abstract

Pētījuma aktualitāte. Ar krūts vēzi Latvijā gadā saslimst 1100 līdz 1200 sievietes – tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana un biežākais onkoloģisko slimību izraisītais nāves cēlonis sievietēm. Mamogrāfiju kā pamata metodi izmanto gan krūts vēža skrīningā, gan tā diagnostiskajā izmeklēšanā, tāpēc ir būtiski, lai izmeklējums izraisītu pēc iespējas mazāku diskomfortu un pacientes izmeklējumu veiktu tik regulāri, cik tas ir katrai individuāli noteikts. Darba mērķis. Prospektīvi izvērtēt mamogrāfijas izmeklējuma radīta diskomforta atšķirības sievietēm, kurām ir bijusi kombinēta krūts vēža ārstēšana un sievietēm bez krūts vēža anamnēzē. Salīdzināt un izvērtēt precīzas pozicionēšanas ietekmi uz diskomfortu abās pētījuma grupās. Metodes un materiāli. Katra sieviete (n=84) tika intervēta uzreiz pēc mamogrāfijas izmeklējuma. Anketā bija jautājumi (n=20) par sievietes vecumu, antropometriskajiem rādītājiem, krūštura izmēru, menopauzes iestāšanos, iepriekšējo mamogrāfijas izmeklējumu pieredzi, veiktajām operācijām krūtīs, diskomforta līmeni krūtīs mamogrāfijas izmeklējuma laikā katrā krūtī atsevišķi (n=168). Sāpju novērtēšanai tika izmantota 11 punktu NRS (numerical rating scale) un četru punktu verbālā reitinga skala (VRS). Ķermeņa masas indekss tika aprēķināts un interpretēts pēc Weir un Jan (2022). Mamogrammu attēlu iegūšanai tika izmantota attēlu arhivēšanas un glabāšanas sistēma SECTRA un izmeklējumu apraksti tika iegūti no AIRIS (radioloģijas informācijas sistēmas). Krūšu blīvums tika noteikts un klasificēts pēc BI-RADS piektā izdevuma (D'Orsi et al., 2013). Mamogrammas tika izvērtētas divās projekcijās, izmantojot krūts pozicionēšas kritērijus (n=18). Rezultāti. Lielāks ķermeņa masas indekss un krūts izmērs saistās ar mazāku diskomfortu vispārējā sieviešu populācijā (rs(157) = -0.258, p = 0.001) un (rs(157) = -0.238, p = 0.003). Iepriekšējā mamogrāfijas pieredze ietekmē tekošā mamogrāfijas izmeklējuma diskomfortu (rs(153) = 0.32, p<0.001). Sievietēm pēc sektorālas krūts rezekcijas sāpes (n=34; M=4.3; SD=3.1) mamogrāfijas izmeklējuma laikā ir lielākas, salīdzinot ar veselo krūšu grupu (n=78; M=2.8; SD=2.0; p=0.023). Palielinot kompresijas spēku mamogrāfijas izmeklējuma laikā palielinās arī diskomforts izmeklējumā veselo krūšu grupā – CC projekcijā (rs(78) = 0.286, p = 0.011) un MLO projekcijā (rs(78) = 0.339, p = 0.002). Neievēroto pozicionēšanas kritēriju daudzumam nav ietekmes uz diskomfortu veselo krūšu grupā (p = 0.928). Secinājumi. Palielināts kompresijas spēks, samazināts ĶMI un krūšu lielums, negatīva pieredze mamogrāfijas izmeklējumos, sektorāla krūts rezekcija un tamoksifēna/anastrazola lietošana palielina diskomfortu mamogrāfijas izmeklējuma laikā.

Introduction. In Latvia, breast cancer affects 1,100 to 1,200 women per year, making it the most common oncological disease and the leading cause of cancer-related deaths in women. Mammography is used as the primary method for breast cancer screening and diagnosis, making it essential to minimize discomfort during the examination and to perform the examination regularly as determined for each individual patient. Aim. To prospectively evaluate the differences in discomfort caused by mammography examination in women who have undergone combined breast cancer treatment and women without a history of breast cancer. To compare and evaluate the precise positioning's impact on discomfort in both study groups. Materials and methods. Each woman (n=84) was interviewed immediately after undergoing mammography. The questionnaire included questions (n=20) about the woman's age, anthropometric indicators, breast size, onset of menopause, previous mammography experience, breast surgery, level of discomfort in each breast during mammography (n=168), using an 11-point NRS (numerical rating scale) and a four-point verbal rating scale (VRS) for pain assessment. Body mass index was calculated and interpreted according to Weir and Jan (2022). Mammograms were obtained using the SECTRA image archiving and storage system, and examination descriptions were obtained from the AIRIS (radiology information system). Breast density was determined and classified according to the BI-RADS fifth edition (D'Orsi et al., 2013). Mammograms were evaluated in two projections using breast positioning criteria (n=18). Results. A higher body mass index and breast size were associated with less discomfort in the general female population (rs(157) = -0.258, p = 0.001) and (rs(157) = -0.238, p = 0.003), respectively. Previous mammography experience affected current mammography discomfort (rs(153) = 0.32, p<0.001). Women who underwent sectoral breast resection experienced greater discomfort during mammography (n=34; M=4.3; SD=3.1) than the healthy breast group (n=78; M=2.8; SD=2.0; p=0.023). Increasing compression force during mammography increased discomfort in the healthy breast group in both the CC projection (rs(78) = 0.286, p = 0.011) and the MLO projection (rs(78) = 0.339, p = 0.002). The number of positioning criteria not met did not have a significant impact on discomfort in either study group. Conclusions. Increased compression force, reduced breast density and size, negative experience in mammography examinations, sectoral breast resection, and the use of tamoxifen/anastrozole increase discomfort during mammography examinations.