Gerontoloģisku pacientu emocionāla labsajūta stacionārā

Abstract

Bakalaura tēma ir gerontoloģisku pacientu emocionālā labsajūta stacionārā. Tēmas aktualitāte nosaka lielu daudzumu geriatrisku pacientu klātbūtni slimnīcā. Gerontoloģiskais vecuma posms - daļa no dzīves, kas sagaida visus cilvēkus. Mūsdienās, valstī ir daudz iedzīvotāju 65+ gadi un tie atrodas jebkuras slimnīcas nodaļā. Ieguvums sabiedrībai ir nopietns - gerontoloģisku pacientu veselības stāvokļa uzlabošana. Tas ir svarīgi veseļošanās procesā, jo kad gerontoloģisks pacients ir negatīvi noskaņots, sakarā ar sevišķu vidi, tas var ietekmēt ļoti negatīvi cilvēka veselības uzlabošanu. Pētījumā mērķis – izpētīt gerontoloģisku pacientu emocionālo labsajūtu stacionārā. Darbs tiek balstīts uz V. Hendersones māszinības teoriju, kuras pamatā ir klasiskais aprūpes procesa modelis. V. Hendersone izcēla galvenās cilvēku vajadzības, kurām jābūt pacientu aprūpes prioritātei. Cilvēka vajadzības, par kurām raksta V. Hendersone ļoti labi atspoguļo, kā uzlabot emocionālo labsajūtu, caur cilvēka vajadzībām. Lai sasniegtu mērķi, tiek izvirzīti dažādi uzdevumi - literatūrās analīze, pacientu anketēšana, rezultātu apstrāde, analizēšana un secinājumu veidošana. Tika izvirzīta hipotēzē- gerontoloģiskiem pacientiem emocionāla labsajūta stacionāra ir sliktāka, nekā mājās. Pētniecībai tiek pielietota kvantitatīvā pētniecības metode - aptaujas anketa. Anketēšanai piedalījās 100 gerontoloģiskie pacienti no visa stacionāra. Respondenti bija X, stacionāra pacienti. Anketēšanas analīze parāda pacientu attieksmi uz apkārtējo vidi, un kas ir svarīgs cilvēkam vecumdienas. Pētījumā rezultāti atbilst izvirzītai hipotēzei. Daži cilvēki (70% no respondentiem) atzīmēja, ka emocionālā labsajūta stacionārā atšķiras no labsajūtas mājās ar to, ka , viņiem trūkst ierasto ērtību, kas liek justies bezpalīdzīgiem un vientuļiem, par ko secina aptaujas rezultāti. Ir cilvēki, kuriem emocionālā labsajūta stacionēšanas laika neizraisa negatīvas emocijas (30% no respondentiem), tie nejūt diskomfortu un kopuma stacionēšanas atbilst pacienta cerībām.

The topic of the bachelor's degree is the emotional well-being of gerontological patients in an inpatient setting. The relevance of the topic is determined by the presence of a large number of geriatric patients in the hospital. Gerontological age stage - a part of life that awaits all people. Today, the country has many residents 65+ years old and they are located in any hospital department. The benefit to the society is serious - improvement of the health condition of gerontological patients. This is important in the healing process, because when a gerontological patient is in a negative mood, due to a special environment, it can have a very negative effect on the improvement of a person's health. The aim of the study is to find out the emotional well-being of geriatric patients in the hospital. The work relies on V. Henderson's theory of nursing, which is based on the classical care process model. V. Henderson highlighted the main human needs that should be the priority of patient care. Human needs, about which V. Henderson writes, very well reflects that improving emotional well-being, through human needs. In order to achieve the goal, various tasks were set - literature analysis, patient questionnaires, results processing, analysis and drawing conclusions. It was hypothesized that the emotional well-being of gerontological patients in the hospital is worse than at home. The research uses a quantitative research method - a questionnaire. 100 gerontological patients from the entire hospital took part in the survey. Respondents were patients of X hospital. In the study, the results correspond to the proposed hypothesis. Some people (70% of the respondents) noted that the emotional well-being in the hospital differs from the well-being at home in that they lack the usual comforts, which makes them feel helpless and lonely, as the results of the survey conclude. There are people for whom emotional well-being during hospitalization does not cause negative emotions (30% of respondents), they do not feel discomfort and overall hospitalization meets the patient's expectations.