Pankreatektomijas ietekme uz pēcoperācijas hiperglikēmiju pacientiem ar aizkuņģa dziedzera ļaundabīgajiem audzējiem

Abstract

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām slimībām pasaulē, tostarp pankreatogēnais diabēts, ko var izraisīt aizkuņģa dziedzera audzēji. Galvenie aizkuņģa dziedzera audzēju slimību ārstēšanas paņēmieni ir ķirurģiska ārstēšana, tomēr pēcoperācijas periodā noteiktam skaitam pacientu ar glikēmija un attīstīties diabēts. Pētījuma mērķis: Retrospektīvi analizējot datus no pacientu vēsturēm, noskaidrot, vai pastāv sakarība starp parciālu vai totālu pankreatektomiju un hiperglikēmiju, kas izraisa dažādas smaguma pakāpes prediabētu un diabētu, kā arī apkopojot datus, analizēt iespējamo splenektomijas ietekmi uz cukura diabēta attīstību pēc operācijas. Materiāli un metodes: Retrospektīvajā pētījumā tika veikta pacientu datu analīze, izmantojot pacientu slimības vēstures un informācijas sistēmu “Ārsta birojs”. Pacienti tika atlasīti pēc C.25 koda laika posmā no 2018. janvāra līdz 2021. gadam decembrim RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā. Iegūtie dati tika apstrādāti, izmantojot Microsoft Office Excel un IBM SPSS Statistics. Rezultāti: Pētījumā tika analizēti 105 pacienti, no kuriem 48,57 % bija sievietes un 51,43 % - vīrieši. 78,10 % (n=82) pacientu tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis un 21,90 % (n=23) - neiroendokrīnie audzēji. No veiktajām operācijām 42,86% (n=45) pacientu tika veikta vārtnieku saglabājoša pankreatoduodenāla rezekcija, 31,43% (n=33) - distālā rezekcija, 22,86% (n=24) – gastropankreatoduodenāla rezekcija, un tikai 2,86% (n=3) - totālā pankreatektomija. Pēc pirmās metodes (Longmire) 5 (11%) pacientiem tika konstatēta traucēta glikēmija tukšā dūšā un 8 (18%) pacientiem tika diagnosticēts pirmo reizi konstatēts cukura diabēts. No 45 pacientiem 18 (40 %) bija glikēmijas izmaiņas. Rezultāti ir statistiski ticami (p=0,016; p=0,007). Pēc otrās metodes (Whipple) 4 (17%) pacientiem tika diagnosticēts prediabēts un 4 (17%) pacientiem pirmo reizi diagnosticēts cukura diabēts.Glikēmijas izmaiņas radās 9 (38 %) pacientiem. Rezultāts ir statistiski nozīmīgs (p = 0,041).Pēc trešās metodes (distālās rezekcijas) 2 (6 %) pacientiem bija hiperglikēmija tukšā dūšā un 20 (61 %) pacientiem bija jaunatklāts diabēts. Divdesmit trīs (70%) pacientiem bija glikēnijas izmaiņas. Arī šis rezultāts ir statistiski nozīmīgs (p < 0,001). Deviņiem pacientiem,kuriem tika veikta distālā rezekcija, liesa tika saglabāta. Pieciem (56%) no viņiem glikozes vērtības nemainījās. Rezultāts nav statistiski nozīmīgs (p > 0,125), kas nozīmē, ka šiem pacientiem pēc operācijas glikozes līmenis nebija mainījies. Salīdzinot pirmsoperācijas glikozes vērtības atkarībā no audzēja veida, rezultāts nebija statistiski nozīmīgs (p = 0,505), kas liecina, ka pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi nav paaugstinātu glikozes vērtību. Secinājumi: 1) Audzēja veids neietekmēja glikozes līmeni asinīs pirmsoperācijas periodā. 2) Distālās un pankreatoduodenālās rezekcijas gadījumā pēcoperācijas periodā novēro glikēmijas izmaiņas. 3) Pacientiem pēc splenektomijas bija biežāk sastopams cukura diabēts.

Diabetes is one of the most common diseases in the world, including pancreatogenic diabetes, which can be caused by pancreatic tumours. The main treatment for pancreatic tumours is surgery, but a certain number of patients with glycaemia develop diabetes in the post-operative period. Aim of the study: To determine whether there is an association between partial or total pancreatectomy and hyperglycaemia leading to prediabetes and diabetes of varying severity by retrospective analysis of patient records, and to analyse the potential impact of splenectomy on the development of diabetes after surgery by summarising the findings. Materials and methods: In this retrospective study, patient data were analysed using the patient medical record and information system "Doctor's Office". Patients were recruited according to C.25 code between January 2018 and December 2021 at RAKUS Latvian Oncology Centre. The data were processed using IBM SPSS Statistics. Results: The study included 105 patients, 48.57% of whom were women and 51.43% were men. 78.10% (n=82) were diagnosed with pancreatic cancer and 21.90% (n=23) with NEN. Of the operations performed, 42.86% (n=45) of patients underwent valve-preserving pancreaticoduodenal resection, 31.43% (n=33) - distal resection, 22.86% (n=24) - gastropancreaticoduodenal resection, and only 2.86% (n=3) - total pancreatectomy. After PPPD, 5 (11%) patients had impaired fasting glycaemia and 8 (18%) patients were diagnosed with diabetes mellitus for the first time. Of the 45 patients, 18 (40%) had glycaemic changes. The results are statistically significant (p=0.016; p=0.007). After GPDR, 4 (17%) patients were diagnosed with prediabetes and 4 (17%) patients were diagnosed with diabetes mellitus for the first time. Glycaemic changes occurred in 9 (38%) patients. The result was statistically significant (p = 0.041). After DR, 2 (6%) patients had fasting hyperglycaemia and 20 (61%) patients had newly diagnosed diabetes. Twenty-three (70%) patients had changes in glycaemia. This result was also statistically significant (p < 0.001). Nine patients who underwent distal resection had spleen preservation. Five (56%) of them had no change in glucose values. The result was not statistically significant (p > 0.125), meaning that these patients had no change in glucose levels after surgery. When comparing preoperative glucose values according totumour type, the result was not statistically significant (p = 0.505), suggesting that patients with pancreatic cancer do not have elevated glucose values. Conclusions: 1) The type of tumour did not influence the preoperative blood glucose level. 2) Distal and pancreaticoduodenal resection showed changes in glycaemia in the postoperative period. 3) Diabetes mellitus was more common in patients after splenectomy. Keywords: Pancreas, hyperglycaemia, pancreatoduodenal resection, distal resection with/without splenectomy,total pancreatectomy, pancreatogenic diabetes, NEN, pancreatic cancer.