Sievietes, miers, drošība Afganistānā: plāna ieviešana no 2015. gada līdz 2022. gadam saistībā ar ANO DP Rezolūciju Nr.1325

Abstract

Dzimumu līdztiesība ir cieši saistīta ar starptautisko drošību. Šāds apgalvojums starptautiski izskanējis vairākkārt, tomēr 2000. gada 31. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome to kodificēja, pieņemot rezolūciju Nr. 1325. Tādejādi starptautiskā līmenī notikusi apņemšanās: konfliktu risināšanā ietvert dzimumu perspektīvu, lai uzlabotu starptautisko drošības situāciju. Šī maģistra darba ietvaros tiek vērtēts, kādas darbības Afganistānas valdība un starptautiskie donori veica, lai augstāk minēto apņemšanos pildītu. Tiek apskatītas minēto aktoru veiktās darbības rezolūcijas Nr. 1325 ieviešanai šādu četru pīlāru ietvaros: “prevencija”; “aizsardzība”; “līdzalība”; un “atveseļošanās”. Lai labāk analizētu šīs darbības, šajā darbā tiek izmantota feminisma teorijas starptautiskajās attiecībās teorētiskā perspektīva. Empīrisko datu analīzē tiek izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, apkopojot Afganistānas valdības, kā arī Amerikas Savienoto Valstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas veikto darbību praktiskās izpausmes.

Gender equality is closely tied to international security. Said statement has echoed throughout the international realm on multiple occasions. However, on October 31st of 2000, the United Nations Security Council codified said idea by adopting Resolution No. 1325. Thus, on an international level, a pledge has been made: to include a gender perspective in conflict resolution, to improve the overall situation of international security. Within this master’s thesis, an evaluation, of what are the actions that the government of Afghanistan and international donors carried out to fulfill the aforementioned commitment, is conducted. The actions of the aforesaid actors, concerning the implementation of Resolution No. 1325, are examined through the following four pillars: “prevention”; “protection”; “participation”, and “relief and recovery”. To better analyze said actions, the perspective of the feminism theory in international relations is used in this thesis. The analysis of the empirical data uses qualitative research methods, by gathering the practical manifestations of actions taken by the Afghan government as well as by the United States and the United Nations.