Telpa un globalizācija: globālā/lokālā pretstata pārvarēšana

Abstract

Vairākās filozofijas tradīcijās telpa tika konceptualizēta kā nemainīgs dotums, kā vispārīga un pasīva, kā absolūts. Sociālie procesi tika priekšstatīti kā notiekoši tajā vai uz tās fonā. Tas ir ietekmējis arī iztēli par sociālo izmaiņu absolūto un neizbēgamo raksturu. Darbā tiek apskatītas globalizācijas konceptualizācijas atkarībā no ģeogrāfiskās iztēles un izvērtētas to politiskās implikācijas. Pirmkārt, tiek sniegta relatīvās telpas konceptualizācija un paskaidrota tās politiskā nozīme. Otrkārt, caur telpiskajām perspektīvām tiek kritiski izvērtētas atšķirīgas pieejas globalizācijas raksturojam. Kā arī tiek ieviesti mēroga un vietas jēdzieni un to atšķirīgas interpretācijas kā domāšanas rīki, kas ļauj izvairīties no paralizējošās idejas par globalizācijas producētā netaisnīguma neizbēgamību.

In several traditions of philosophy, space was conceptualized as pre-given, as universal and passive, as an absolute. Social processes were seen as happening in it or on its background. It has also affected the imagination of the absolute and inevitable nature of the social changes. The work examines conceptualisation of globalisation according to different geographical imaginations and assesses their political implication. Firstly, the conceptualisation of the relative space is provided, and its political significance is explained. Secondly, different approaches to the characterisation of globalisation are critically challenged through spatial perspectives. Furthermore, the concepts of scale and place and their different interpretations are introduced as thinking tools that help to avoid the paralyzing idea of the inevitability of unfairness produced by globalization.