Reliģiski-filozofiski raksti, XXXIV

Abstract

RFR XXXIV autoru uzanības centrā ir saturiski dažāds, atšķirīgu iespaidu, atmiņas un attieksmi veidojošs mantojums. Piemēram, Kaspars Kļaviņš no mūsdienu skatpunkta izvērtē vācbaltiešu garīdznieka, vēsturnieka, valodnieka un austrumpētnieka Benjamina Firhtegota Baltazara fon Bergmaņa ieguldījumu mongolistikas un tibetoloģijas ģenēzē. Savukārt Raivis Bičevskis vēlējies pievērst RFR lasītāju uzmanību Herdera institūta Rīgā darbībai un tiem diskursiem, kurus uz Rīgu atveda institūta viesi –prominenti sava laika zinātnieki un filozofi Makss Planks, Jakobs fon Ikskils un Jozefs Nādlers. Abiem Latvijas Universitātes profesoriem pievienojies arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Hiršs, kura raksts veltīts vēl vienam Herdera institūta Rīgā viesim vācu filozofam Rūdolfam Eikenam un viņa 1922. gada vizītei Latvijā. Nosauktos rakstus vieno tas, ka tie veltīti vācbaltiešu kultūras mantojumam, kas dažādu vēstures pavērsienu dēļ Latvijā bijis pazaudēts un tikai tagad pamazām atgriežas mūsu kolektīvajā atmiņā un kultūras telpā. Par daudz pamatīgāk pasaules kultūras vēsturē saglabātu mantojumu – filozofa Platona mācību – raksta Rīgas Stradiņa niversitātes pētniece Laura Bitiniece, savukārt viņas universitātes kolēģi – Ivars Kronis un Kristaps Zariņš analizējuši pazīstamā 19.–20. gadsimta mijas vācu sociologa, vēsturnieka, jurista un politekonomista Maksa Vēbera tiesību vēstures teoriju un ar to saistīto politisko skatījumu uz reliģiju. Ar reliģiskā mantojuma atcerēšanās dažādajām formām un to pielāgošanu laikmeta prasībām lasītājus iepazīstinās Latvijas Universitātes pētnieku Vijas Požarnovas un Matīsa Kūļa, kā arī Daugavpils Universitātes pētnieču Maijas Grizānes, Ilzes Kačānes un Oksanas Kovzeles raksti. Visbeidzot lasītāji varēs gūt ieskatu arī tēmā par daudziem neērtā, sarežģītā mantojuma pieņemšanu un saglabāšanu.