Cilvēka faktoru loma aviācijas drošības vadībā
Author
Krivoguzova, Ksenija
Co-author
Latvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Advisor
Bērziņa-Cunska, Kristīne
Date
2024Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījums sniedz izsmeļojošu analīzi par cilvēktiesībām, kas būtiski veicina aviācijas drošību. Pētījums sākas ar demogrāfisku analīzi, kas atklāj nelīdzsvarotu dzimumu sadalījumu, ar dominējošu klātbūtni cilvēku ar vidējiem pieredzes līmeņiem. Papildus tam demogrāfiskie dati parāda profesionāļu koncentrāciju, kuri ieņem lomu kā piloti, gaisa satiksmes vadītāji un gaisa kuģu uzturētāju tehniķi. Šo demogrāfisko raksturlielumu izpratne ir būtiska turpmāko izpētes kontekstualizācijai. Aprakstošā statistikas analīze atklāj kopēji pozitīvu noskaņojumu respondentiem attiecībā uz cilvēktiesību nozīmi aviācijas drošībā. Šo noskaņojumu nostiprina minimālie standarta noviržu rādītāji, kas norāda uz stingru kolektīvu vienošanos. Faktoru analīze sniedz skaidrību par cilvēktiesībām saistītajiem atsevišķiem klasteriem, piemēram, veselību, veiktspēju un lēmumu pieņemšanu. Šie klasteri uzsvērt cilvēktiesību nozīmi, saprotot pamatdatu struktūras. Reģresijas pētījumi apstiprina domu, ka pastāv saistība starp konkrētiem cilvēktiesībām un uzlabotām drošības praksēm un pozitīviem rezultātiem aviācijas uzņēmumiem. Pētījums noslēdzas, uzsverot nepieciešamību aviācijas profesionāļiem saskaņot savus pasākumus ar stratēģiskajiem mērķiem, izmantot unikālus pieejas konkurējošā vidē un pielāgoties tirgus izmaiņām. Stratēģiska plānošana svarīga veiksmes kontekstā tiek demonstēta, atzīstot izaicinājumus un iespējas efektīvu cilvēktiesību ieviešanā aviācijas drošībā. Šī pētījuma rezultātiem ir ietekme gan uz aviācijas uzņēmumiem, gan uz regulatīvajām iestādēm. Tie sniedz vērtīgus ieskatus par cilvēktiesībām, kas var ietekmēt drošības rezultātus aviācijā. Turklāt tie norāda uz potenciālajiem iejaukšanās un uzlabošanas veidiem. Piemēram, uzņēmumi varētu ieguldīt apmācību programmās, kas uzlabo darbinieku prasmes un zināšanas attiecībā uz cilvēktiesībām. Līdzīgi regulatīvās iestādes varētu izveidot stingrākus norādījumus un standartus cilvēktiesību ņemšanai vērā aviācijas drošības procedūrās. Pētījums tika veikts, izmantojot kombinētu metožu pieeju, apvienojot kvantitatīvās metodes, piemēram, faktoru analīzi un reģresijas pētījumus, ar kvalitatīvām metodēm, piemēram, intervijām un aptaujām. Šī pieeja ļāva iegūt visaptverošu izpratni par cilvēktiesībām, kas ietekmē aviācijas drošību. Pētījuma laikā iegūtos datus analizēja statistikas programmatūra. Faktoru analīze tika veikta, lai identificētu cilvēktiesību klasterus, kas saistīti ar aviācijas drošību. Reģresijas pētījumi tika veikti, lai pārbaudītu attiecību starp konkrētiem cilvēktiesību faktoriem un drošības rezultātiem. Pētījuma rezultātus pēc tam interpretēja plašāka literatūras kontekstā par cilvēktiesībām aviācijas drošībā. Rezultātu nozīme aviācijas uzņēmumiem un regulatīvajām iestādēm tika apspriesta, uzsvērti stratēģiskās plānošanas un mērķtiecīgu iejaukšanās nepieciešamība, lai uzlabotu drošības rezultātus. This research study delves into an exhaustive analysis of the human factors that significantly contribute to aviation safety. The investigation commences with a demographic analysis that uncovers an uneven distribution of genders, with a dominant presence of individuals possessing moderate levels of experience. Additionally, the demographics reveal a concentration of professionals occupying roles such as pilots, air traffic controllers, and aircraft maintenance technicians. Understanding these demographic characteristics is crucial for contextualizing the subsequent investigations. The descriptive statistical analysis discloses a generally positive sentiment among respondents concerning the significance of human factors in aviation safety. This sentiment is further reinforced by minimal standard deviations, signifying a robust collective agreement. The factor analysis sheds light on distinct clusters associated with human factors, such as health, performance, and decision-making. These clusters underscore the importance of human factors in understanding the underlying data structures. Regression studies affirm the notion that there is a correlation between specific human factors and improved safety practices and positive outcomes for aviation companies. The study culminates by underscoring the necessity for aviation professionals to align their actions with strategic goals, employ unique approaches in a competitive environment, and adapt to changes in the market. The significance of strategic planning for success is demonstrated by the acknowledgment of challenges and opportunities in implementing effective human factors in aviation safety. The findings of this research study have implications for both aviation companies and regulatory bodies. They provide valuable insights into the human factors that can influence safety outcomes in aviation. Furthermore, they suggest potential areas for intervention and improvement. For instance, companies could invest in training programs that enhance the skills and knowledge of their employees in relation to human factors. Similarly, regulatory bodies could establish stricter guidelines and standards for the consideration of human factors in aviation safety procedures. The research was conducted using a mixed-methods approach, combining quantitative methods such as factor analysis and regression studies with qualitative methods such as interviews and surveys. This approach allowed for a comprehensive understanding of the human factors influencing aviation safety. The data collected from the study were analyzed using statistical software. The factor analysis was performed to identify the clusters of human factors associated with aviation safety. The regression studies were conducted to examine the relationship between specific human factors and safety outcomes. The findings of the study were then interpreted in the context of the broader