Iekļaujoša dizaina prakses ieviešana izglītības platformā studentiem ar invaliditāti

Abstract

Neraugoties uz progresu izglītības pieejamības jomā, studenti ar mācīšanās traucējumiem joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem augstākās izglītības iegūšanā. Informācijas tehnoloģijām attīstoties ir tapis vieglāk nodrošināt vienlīdzīgu augstākās izglītības pieejamību. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot saturošā dizaina atbilstību RBS un RTU ORTUS mācību platformā, lai uzlabotu pieejamību studentiem ar mācīšanās traucējumiem. Mērķis ir noteikt, ieviest un novērtēt konkrētas pieejamās funkcijas, kas atbilst mācīšanas standartiem, lai uzlabotu turpmāko mācību gaitu. Pētījumā tika izmantota jaukto metožu stratēģija, sākot ar visaptverošu literatūras izzināšanu par mācību traucējumiem, pieejamām tehnoloģijām un mākslas intelekta un māšīnmācīšanās pielietojumu mācību procesā. Uz lietotāju orientēta dizaina sistēmas tika izstrādāts pielāgots logrīka prototips, kas tika novērtēts, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētniecības metodes. Pētījuma procesā tika veikta aptauja, lai apkopotu datus no 20 dalībniekiem, tostarp no skolēniem ar invaliditāti gan bez invaliditātes. Pieejamības logrīka prototipa ieviešana atklāja būtiskus platformas lietojamības uzlabojumus. Aprakstošā statistika un statistiskā novērošana, tostarp Šapiro-Vilka tests un Vilkoksona parakstītā ranga tests, liecināja par pozitīvu reakciju uz jaunajām funkcijām vidū no lietotājiem ar apgrūtinājumiem un bez mācīšanās traucējumiem tiem, kuri atzina logrīka efektivitāti platformas pieejamības uzlabošanā. Pētījumam ir daži ierobežojumi, kas jāņem vērā. Pirmkārt, dati tika iegūti no 20 dalībniekiem ierobežotā izlasē. Ne visiem dalībniekiem ir diagnosticēta mācīšanās invaliditāte. Otrkārt, prototips tika izstrādāts RTU un RBS ORTUS mācību platformai, līdz ar to citām mācību platformām funkcijas var atšķirties. Runājot par turpmākā darba iespējām, autore ierosina paplašināt dalībnieku skaitu, lai izprastu plašākas invaliditātes grupas, novērtējot funkcijas pieejamību un tās ilgtermiņa ietekmi uz mācību rezultātiem. Turklāt ar turpmāko pētījumu palīdzību spēt izprast papildu mākslas intelekta un māšīnmācīšanās rīku integrāciju, lai vēl vairāk atvieglotu un personalizētu mācību pieredzi. Kopumā šis pētījums sniedz vērtīgu ieskatu atbilstoša dizaina prakses piemērošanu izglītībā, demonstrējot pieejamības funkciju praktiskos ieguvumus. Šādi uzlabojumi sola veicināt vienlīdzīgu izglītību visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācīšanās spējām un potenciāli palielināt mācību un sociālo iekļaušanu. Bakalaura darbs ir rakstīts angļu valodā, tā apjoms ir 45 lapaspuses, deviņas figūras, viena tabula un 30 literatūras avoti. Atslēgvārdi: iekļaujošais dizains, mācīšanās grūtības, pieejamības logrīks.

Despite the progress in educational accessibility, students with learning disabilities continue to face significant barriers in higher education. With the advancement of information technology, it has become more feasible to ensure equality in accessing higher education. This study aims to investigate the application of inclusive design within the RBS and RTU ORTUS learning platform to improve accessibility for students with learning disabilities. The goal is to identify, implement, and evaluate specific accessibility features that align with WCAG standards to enhance the learning experience. The study utilized a mixed-methods approach, starting with a comprehensive literature review on learning disabilities, accessible technologies, and AI/ML applications in education. A user-centered design process informed the development of the accessibility widget prototype, which was evaluated using both quantitative and qualitative research methods. In the research process, a survey created by the author was conducted to collect data from 20 respondents, including of both students with and without disabilities. Additionally, an online WAVE (Web Accessibility Evaluation Tool) was used to check the inclusivity level of the platform. The prototype implementation of the accessibility widget revealed significant enhancements in platform usability. Descriptive statistics and inferential analysis, including the Shapiro-Wilk test and Wilcoxon signed-rank test, indicated a positive reaction on the new features among users with and without learning disabilities, supporting the widget’s effectiveness in improving platform’s accessibility. The study has some limitations that should be noted. First, the data were collected from a limited sample size of 20 participants. Not all of the respondents have a diagnosed learning disability. Secondly, the prototype is designed for RTU and RBS ORTUS learning platform and the features might vary for the different types of learning platforms. In terms of future work possibilities, the author recommends expanding the participant base to encompass a wider range of disabilities, evaluating the long-term impacts of accessibility features on learning outcomes. Furthermore, future research might explore the integration of additional AI/ML tools to further personalize the learning experience. Overall, this research provides valuable insight into the application of inclusive design practices in educational demonstrating the practical benefits of accessibility features. Such improvements promise to facilitate equitable education for all students, regardless of their learning abilities, and to potentially increase academic and social inclusion. The bachelor thesis is written in English and has 45 pages, nine figures, one table, and 30 literature sources. Keywords: inclusive design, WCAG, learning disabilities, accessibility widget.