| dc.description.abstract | Tēmas aktualitāte: Plaušu vēzis ir viens no visizplatītākajiem vēža veidiem visā pasaulē. Tas ir otrs biežāk diagnosticētais vēzis gan vīriešiem, gan sievietēm, un visizplatītākais vēža izraisītais nāves cēlonis 2020.gadā, savlaicīgu diagnostiku apgrūtina specifisku simptomu trūkums un efektīvas skrīninga progammas neesamība. Tādēļ ir nepieciešamība pētīt jaunas diagnostikas un terapijas metodes, lai uzlabotu pacientu izdzīvošanas prognozes. Mērķis: Novērtēt perifēriska plaušu veidojuma vēža risku, balstoties uz klīniskajiem un laboratoriskajiem parametriem. Noskaidrot laboratorisko parametru korelāciju ar PET-CT SUV (standartizētās uzkrāšanas vērtības) rādītājiem. Metodes: Pētījumā tika iekļauts 251 pacients, kas ārstējās Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”. Pamatgrupā tika iekļauti 127 ķirurģiski ārstēti pacienti ar perifērisku plaušu vēzi, savukārt kontroles grupā - 124 pacienti ar nemalignām plaušu slimībām, t.sk. labdabīgiem veidojumiem plaušās. Datu apkopošanai tika izmantota pamat-projekta (LU KPMI) datu bāze. Datu analīze tika veikta izmantojot IMB SPSS programmas 29. versiju. Rezultāti: No 251 pacienta smēķētāji bija 41,1% (n=102). Pamatgrupā ir 48,0 % (n=61) smēķētājs, taču kontroles grupā 33,9% (n=41). Tika konstatēta ticama atšķirība starp pamatgrupu un kontroles grupu (Krāmera V vērtība=0,160). 34,6% (n=44) pacientiem pamatgrupā ir HOPS, taču kontrolgrupā tikai 18,5% (n=22). Tika konstatēta ticama atšķirība starp pamatgrupu un kontroles grupu (p = 0,04). Pamatgrupā 11,6% (n=15) pacientiem bija konstatēta onkoloģiska saslimšana pirmās pakāpes radiniekiem, kontroles grupā bija 3,3% (n=4) pacientiem. Novērojama statistiski nozīmīga asociācija, pamatgrupā pirmās pakāpes radiniekiem ir anamnēzē onkoloģiska saslimšana (p=0,016). Pamatgrupā fibrinogēna vidējais rādītājs ir 4,08 g/L (SD±0,37), kontroles grupā fibriogēna vidējais rādītājs ir 3,45 g/L(SD±0,09). Tika konstatēta ticama atšķirība starp pamatgrupu un kontroles grupu (p=0,013). Pamatgrupā CEA vidējais rādītājs ir 4,4 ng/mL (SD±0,57), kontroles grupā 2,61 ng/mL (SD±0,32). Tika konstatēta ticama atšķirība starp pamatgrupu un kontroles grupu (p=0,010). PET-CT SUV max vidējā vērtība pamatgrupā ir 6,88, kontroles grupā 2,04. Tiek konstatēta ticama atšķirība starp pamatgrupu un kontroles grupu (p<0,001) Secinājumi: Pētījumā konstatējām, ka perifēriska veidojuma gadījumā smēķēšana, HOPS, onkoloģiska slimība pirmās pakāpes radiniekiem, fibrinogēna un CEA līmenis asinīs, kā arī PET-CT maksimālā standartizētā uzņemšanas vērtība (SUVmax) ir izmantojami kā rādītāji plaušu vēža riska novērtēšanai. | |
| dc.description.abstract | Introduction: Lung cancer is one of the most common types of cancer worldwide. It is the second most common cancer in both men and women, and the most common cause of cancer deaths in 2020, diagnosis on time is hampered by the lack of symptoms in patients and the absence of an effective screening program. Therefore, there is a need to study new diagnostic and therapeutic methods to improve the prognosis of patient’s survival. Aim: To assess the risk of peripheral lung cancer based on clinical and laboratory parameters. To correlate laboratory parameters with PET-CT SUV (standardised uptake value) values. Methods: The study included 251 patients who were treated at the Tuberculosis and Lung Diseases Center of Riga East Clinical University Hospital. The main group consisted of 127 surgically treated patients with peripheral lung cancer, while the control group comprised 124 patients with non-malignant lung diseases, including benign lung formations. The database of the main project (LU KPMI) was used for data collection. Data analysis was performed using IMB SPSS software version 29. Results: Of the 251 patients, 41.1% were smokers (n=102). 48.0% (n=61) were smokers in the main group, but 33.9% (n=41) in the control group. There was a significant difference between the main group and the control group (Cramer's V value=0.160). 34.6% (n=44) in the main group had COPD, but in the control group only 18.5% (n=22). There was a significant difference between the main group and the control group (p=0.04). 11.6% (n=15) in the main group had a first-degree relative with oncological disease, 3.3% (n=4) in the control group. There was a statistically significant association of first-degree relatives with a history of oncological disease in the main group (p=0.016). The mean fibrinogen level in the main group was 4.08 g/L (SD±0.37), in the control group the mean fibrinogen level was 3.45 g/L (SD±0.09). There was a significant difference between the main and control groups (p=0.013). The mean CEA score was 4.4 ng/mL (SD±0.57) in the main group and 2.61 ng/mL (SD±0.32) in the control group. There was a significant difference between the main group and the control group (p=0.010). The mean value of PET-CT SUV max was 6.88 in the main group and 2.04 in the control group. There is a significant difference between the main group and the control group (p<0.001). Summary: In the study, we found that in cases of peripheral lesions, smoking, COPD, first-degree relatives with oncological diseases, fibrinogen and CEA levels in blood, as well as PET-CT maximum standardized uptake value (SUVmax), can be used as indicators for assessing the risk of lung cancer. | |
