| dc.description.abstract | Problēmas aktualitāte. Pēc SPKC publiskotajiem datiem, katru gadu Latvijā tiek diagnosticēti ap 1300 jauni krūts vēža gadījumi sievietēm, ierindojot krūts vēzi kā biežāko ļaundabīgo saslimšanu sieviešu vidū. Daļa no šiem audzējiem ir īpaši agresīvi un skar tieši gados jaunākas sievietes, un kā zināms, tad agresīvākas dabas audzēji prasa agresīvāku ārstēšanu. Taču ir īpaša pacienšu grupa, kurai ir iespēja saņemt jaunākās paaudzes terapiju, lai iegūtu pozitīvu slimības dinamiku un prognozējami veiksmīgāku terapijas efektu. Pētījuma mērķis. Novērtēt neoadjuvantas sistēmiskas terapijas efektivitāti pacientēm ar diagnosticētu agrīnu, trīskārši negatīvu krūts vēzi, izpētot vai ir panākta pilna patoloģiska atbildes reakcija pēc saņemtas neoadjuvantas sistēmiskas terapijas – ar imūnterapiju un bez imūnterapijas pievienošanas ķīmijterapijai.Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīva datu analīze. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā tika atlasītas pilngadīgas krūts vēža pacientes, kurām diagnosticēts agrīnas stadijas trīskārši negatīvs krūts vēzis un kuras kopš 2022.gada saņēmušas sistēmisku neoadjuvantu terapiju. Pēc saņemtās terapijas, tika analizēts vai pacientes sasniegušas pilnu patoloģisku remisiju. Datu iegūšanai izmantots medicīnisko dokumentu arhīvs un slimības vēstures. Datu apkopošanai izmantots MC Office Excel, IBM SPSS Statistics 29.0.Rezultāti. Pētījumā iekļautas 64 pacientes.Visbiežāk sastopamā klīniskā stadija bija IIA (n=25). Fiksējot datus par diferenciācijas pakāpi, iegūts, ka visbiežāk bija grade 3 (n=51), un nevienai no pacientēm netika diagnosticēta grade 1 karcinoma. 64 pacientēm, kas saņēma neoadjuvantu ķīmijterapiju, visbiežāk izmantota AC-T ķīmijterapijas shēma, taču pacientēm, kas saņēma neoadjuvantu ķīmijterapiju ar imūnterapiju, visbiežāk izmantota AC-T ķīmijterapijas shēma ar Karboplatīnu un Pembrolizumab. Patoloģiskas atbildes reakcijas izvērtēšanai iekļautas 56 pacientes, kas pabeigušas neoadjuvantu sistēmisku terapiju un, kurām veikta ķirurģiska ārstēšana. Visbiežāk pēc neoadjuvantas sistēmiskas terapijas tika veikta sektorāla rezekcija (n=36). Pilna patoloģiska atbildes reakcija neoadjuvantas ķīmijterapijas grupā sasniegta 12 pacientēm jeb 34,3% (95%CI 32,6%-69,0%), un nepilna - 23 pacientes jeb 65,7% (95%CI 62,6%-69,0%). Izvērtējot pacienšu grupu, kas saņēma ķīmijterapiju kombinācijā ar imūnterapiju, iegūts, ka pilnu patoloģisku atbildes reakciju sasniedza 15 pacientes jeb 71,4%(95%CI 67,8%-74,9%) un nepilnu – sešas pacientes jeb 28,57% (95%CI 27,1% - 30%). Salīdzinot abas pētāmās grupas, iegūta statistiski nozīmīga atšķirība (p=0,008). Secinājumi. Pacientēm, kam pielietota neoadjuvanta ķīmijterapija kombinācijā ar imūnterapiju, biežāk iegūta pilna patoloģiska atbildes reakcija. | |
| dc.description.abstract | Introduction. According to data published by SPKC, approximately 1300 new cases of breast cancer are diagnosed in women in Latvia every year, ranking breast cancer as the most common malignant disease among women. Some of these tumors are particularly aggressive and affect younger women, and as known, more aggressive tumors require more aggressive treatment. However, there is a special group of patients who have the opportunity to receive the latest generation therapy to achieve a positive disease dynamics and predictably more successful therapy outcomes. Aim. To evaluate the effectiveness of neoadjuvant systemic therapy by investigating whether complete pathological remission has been achieved after receiving neoadjuvant systemic therapy - with the addition of immunotherapy and without the addition of immunotherapy to chemotherapy.Methods. The research involves retrospectively analyzing available data sets. It focuses on adult women diagnosed with early-stage triple-negative breast cancer, who were chosen from patients treated at the Latvian Oncology Center within Riga Eastern Clinical University Hospital and received systemic neoadjuvant therapy starting from 2022. After receiving therapy, it was analyzed whether patients achieved complete pathological remission. Medical document archives and disease histories were used for data acquisition. MC Office Excel, IBM SPSS Statistics 29.0 were used for data collection.Results.The study included 64 patients.All patients were female.The most common clinical stage was IIA (n=25). After evaluating the extent of differentiation, it was found that grade 3 was most common (n=51), and none of the patients were diagnosed with grade 1 carcinoma. Among the 64 patients who received neoadjuvant chemotherapy, the most commonly used regimen was AC-T chemotherapy, but for patients receiving neoadjuvant chemotherapy with immunotherapy, the most commonly used regimen was AC-T chemotherapy with Carboplatin and Pembrolizumab. Pathological response evaluation included 56 patients who completed neoadjuvant systemic therapy and received surgical treatment. Sectoral resection was most commonly performed after neoadjuvant systemic therapy (n=36).Complete pathological response was achieved in 12 patients in the neoadjuvant chemotherapy group, accounting for 34.3% (95%CI 32.6%-69.0%), while incomplete pathological remission was observed in 23 patients, accounting for 65.7% (95%CI 62.6%-69.0%). Evaluating the patient group receiving chemotherapy in combination with immunotherapy, it was found that15 patients achieved complete pathological response, accounting for 71.4% (95%CI 67.8%- 74.9%), and six patients achieved incomplete remission, accounting for 28.57% (95%CI 27.1%-30%). Comparing both study groups, a statistically significant difference was found (p=0.008). Conclusions: Patients who received neoadjuvant chemotherapy in combination with immunotherapy were more likely to achieve complete pathological response. | |
