Polineiropātiju un poliradikuloneirītu spektrs SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" stacionārā "Gaiļezers", laika posmā no 2014. gada līdz 2023. gadam

Abstract

Ievads. Poliradikuloneirīti un polineiropātijas pieder pie perifēro neiropātiju slimību grupas, kas vienlaikus var skart daudzus motoros, sensoros un autonomos nervus. Šī slimību grupa ir neviendabīga, saslimšana raksturojas ar muskuļu nespēku, grūtībām staigāt, jušanas traucējumiem rokās un kājas, simptomi var progresēt un atkarībā no slimības gaitas, pacientiem var būt nozīmīgi ietekmēta dzīves kvalitāte un ikdiena. Tā kā, palielinoties pacientu vecumam, pieaug risks saslimt ar polineiropātiju, ir svarīgi izpētīt sastopamo slimības spektru, lai spētu atpazīt slimības biežākos etioloģiskos riska faktorus. Mērķis. Izpētīt slimību spektru pacientiem ar diagnosticētu polineiropātiju un poliradikuloneirītu, kuri ārstējušies SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” laika posmā no 2014. gada līdz 2023. gadam, un izpētīt šo slimību sastopamību, etioloģiskos faktorus, pacientu subjektīvās sūdzības, objektīvās neiroloģiskās izmeklēšanas rezultātus, veikto laboratorisko izmeklējumu un analīžu rezultātus, pielietoto terapiju. Materiāli un metodes. Retrospektīvā pētījumā tika iegūti un apstrādāti dati no medicīnas arhīvā pieejamajām slimības vēsturēm pacientiem ar diagnosticētu polineiropātiju un poliradikuloneirītu, laika posmā no 2014. līdz 2023. gadam. Tika veikta datu anonimizācija. Dati tika apkopoti tabulās Microsoft Excel programmā, analizēti, izmantojot statistiskās analīzes programmu IBM SPSS v 29.0 un sekojoši aprakstīti teksta formātā. Rezultāti. Pētījumā tika analizēti 511 pacienti. No analizētajiem pacientiem 49% (n=252) bija vīrieši un sievietes 51% (n=259). Vidējais pacientu vecums M= 54,8 gadi (SD±15,80). 8%(n=42) no analizētajiem pacientiem tika stacionēti slimnīcā vairāk kā vienu reizi. Pēc iegūtajiem datiem lielākajai daļai 40% (n=205) no analizētajiem pacientiem bija imūnas ģenēzes neiropātijas, neprecizēta iemesla polineiropātija, kā diagnoze tika uzstādīta 39%(n=197) pacientu, metabolas ģenēzes neiropātijas 4% (n=19), toksiskas ģenēzes neiropātijas 6% (n=30), 5% (n=24) pacientu bija infekciju slimības izraisītas. Visbiežākās klīniskās sūdzības analizēto pacientu vidū bija muskuļu vājums 62% (N=317), jušanas traucējumi 59%(N=302), tirpšanas sajūta 44% (N=229) analizēto pacientu. Secinājumi. Var secināt, ka analizētajā pacientu grupā visbiežāk sastopamas bija imūnmediētas polineiropātijas, tāpēc biežākā pielietotā terapija bija vērsta uz slimības autoimūno ģenēzi. Lielai daļai analizēto pacientu polineiropātijas etioloģiskais faktors netika atklāts, līdz ar to nav iespējams uzsākt specifisku terapiju un sniegt pacientam precīzas rekomendācijas par slimības attīstību un gaitu. Visbiežākās klīniskās sūdzības un simptomi, ar ko pacienti vērsās pēc palīdzības, ir muskuļu vājums, jušanas traucējumi un tirpšanas sajūta. Atkārtotas stacionēšanās galvenais iemesls ir slimības paasinājums.

Introduction. Polyradiculoneuritis and polyneuropathy belong to a group of peripheral neuropathy diseases that can affect many motor, sensory and autonomic nerves simultaneously. This group of diseases is heterogeneous, characterised by muscle weakness, difficulty walking,sensory disturbances in the arms and legs, symptoms may gradually progress and, depending on the course of the disease, patients may have a significant impact on their quality of life and daily living. As the risk of polyneuropathy increases with increasing age, it is important to investigate the spectrum of the disease in order to be able to identify the most common aetiological risk factors. Aim. To study the spectrum of diseases in patients diagnosed with polyneuropathy and polyradiculoneuritis who were treated at the Riga East Clinical University Hospital "Gaiļezers" in the period from 2014 to 2023, and to study the incidence of these diseases, etiological factors, patients' subjective complaints, results of objective neurological examination, results of laboratory examinations and analyses, and therapy used.Materials and methods. A retrospective study was carried out to retrieve and process data from medical records of patients diagnosed with polyneuropathy and polyradiculoneuritis in the period from 2014 to 2023. The data were anonymised. Data were summarized in Microsoft Excel tables, analysed using IBM SPSS v 29.0 statistical analysis software and subsequently described in text format. Results. The research analysed 511 patients. Of the patients analysed, 49% (n=252) were male and 51% (n=259) were female. The average age of the patients was M= 54.8 years (SD±15.80). 8% (n=42) of the analysed patients were hospitalised more than once. According to the data, the majority 40% (n=205) of the analysed patients had neuropathies of immune genesis, polyneuropathy of unspecified cause was diagnosed in 39% (n=197) of patients, neuropathies of metabolic genesis in 4% (n=19), toxic genesis in 6% (n=30), caused by infectious diseases in 5% (n=24) of patients. The most common clinical complaints among the patients analysed were muscle weakness in 62% (n=317), sensory disturbances in 59% (n=302), tingling feeling in 44% (n=229) of the patients analysed. Conclusions. We can conclude that immune-mediated polyneuropathies were the most common in the patient group analysed, so the most common therapy was aimed at the autoimmune genesis of the disease. In the majority of patients analysed, the aetiological factor of polyneuropathy was not detected, making it impossible to initiate specific therapy and to provide the patient with precise recommendations on the development and course of the disease. The most common clinical complaints and symptoms that patients present with are muscle weakness, sensory disturbances and tingling feelings. The main reason for re-admission is exacerbation of the disease.