Psihiskās veselības pacientu lēmumu pieņemšanas spēju un cilvēktiesību aspekti: Somijas psihiatrijas speciālistu perspektīva
Autor
Rajamäki, Alina Miila Maria
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Olsena, Solvita
Datum
2024Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Pamatojums: Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija Par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) ir pamats progresam cilvēku ar invaliditāti, tostarp personu ar psihosociālu invaliditāti, cilvēktiesību aizsardzībā, mudinot valstis izskaust praksi, kuras pamatā ir vara, piespiešana un aizvietojoša lēmumu pieņemšana. Konvencija prasa atbalstītas lēmumu pieņemšanas ieviešanu. Šī pieeja respektē autonomiju, atbalstot cilvēka izvēles un vēlmes. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, psihiatrijā ir nepieciešama visaptveroša izpratne par cilvēktiesību aizsardzību un lēmumu pieņemšanas spēju ievērošanu, to novērtējumu un izmantošanu. Mērķis. Pētījuma mērķis ir izzināt Somijas psihiatrijas speciālistu pieredzi un viedokļus attiecībā uz pacientu ar ierobežotām lēmumu pieņemšanas spējām aizsardzību Somijas garīgās veselības aprūpes iestādēs. Konkrēti, pētījumā tiek pētīts kā speciālisti novērtē pacientu lēmumu pieņemšanas spējas, to ietekmējošos faktorus, kā izvērtē ar lēmumu pieņemšanu saistītos cilvēktiesību apsvērumus. Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus pacientu autonomijas principa ievērošanas pilnveidošanai, vērtējot un atbalstot pacienta lēmumu pieņemšanas spējas. Materiāli un metodes: šis ir kvalitatīvs pētījums, kas veikts ar 10 padziļinātām, daļēji strukturētām individuālām Somijas psihiatrijas speciālistu - ārstu un māsu - intervijām. Savāktie dati ir apstrādāti izmantojot induktīvu kodēšanas metodi, ir identificētas vienotas tēmas un apkopoti speciālistu viedokļi pētāmajā jautājumā. Rezultāti. Pētījuma rezultāti liecina, ka Somijas speciālistu izpratne par lēmumu pieņemšanas spējām relatīvi atbilst vispāratzītām teorijām. Pētījums atklāja, ka speciālistiem nav zināšanu par lēmumu pieņemšanas vērtēšanas rīkiem, ka lēmumu pieņemšanas spēju vērtēšana netiek uzskatīta par atsevišķu klīniskās psihiatrijas speciālista uzdevumu. Speciālistiem maz ir zināma atbalstītas lēmumu pieņemšanas koncepcija, bet cilvēciskas perspektīva tiek ņemta vērā. Intervijas parāda, ka speciālisti piemēro kopīgu lēmumu pieņemšanas praksi,, orientējot pacientu uz atveseļošanos, plānojot rīcību krīzes situācijām un iesaistot cilvēkus ar psihiatrijas pacientu pieredzi veido pacienta atbalsta tīklu. Jāatzīmē, ka speciālisti nesaredz psihiatrijas nākotni bez iespējas iejaukties autonomijā, pieļaujot piespiešanu noteiktās situācijās, lai tā aizsargātu pacienta paša vai citu pacientu drošību. Secinājumi: Šis ir inovatīvs pētījums, kurš ļauj novērtēt un uzlabot profesionāļu informētību par lēmumu pieņemšanas spēju novērtēšanas nozīmību un tā veicināt strukturālas pieejas ieviešanu lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidei klīniskajā darbā ar psihiatriska profila pacientiem. Pētījums parāda, ka atbalstītas lēmumu pieņemšanas ieviešanai ir nepieciešama speciālistu apmācība, kurai būtu gan jāuzlabo izpratne par atbalstītas lēmumu pieņemšanas teorētiskajiem pamatiem, gan jāsekmē speciālistu prasmes par dalītas un atbalstītas lēmumu pieņemšanas praktisku lietošanu klīniskajā darbā. Background: The United Nation’s Convention on the Rights of Persons with Disabilities (CRPD) represents a significant advancement in protecting the human rights of people with disabilities including those with psychosocial conditions by urging countries to eradicate practices based on power, coercion, and substitute decision-making. It promotes supported decision-making. This approach respects autonomy by supporting in accordance with their wishes. In order to meet these the ambitious goals, a comprehensive understanding of decision-making capacity, its assessment and its complex relationship with human rights is essential. Objectives / Aim: The objective of this research is to explore the perspectives of Finnish psychiatric specialists on decision-making capacity among mental health patients in Finland. Specifically, the study investigates how specialists assess decision-making capacity, the factors influencing these assessments, and the associated considerations of human rights. It aims to increase professional awareness on this topic and emphasize the importance of decision-making capacity assesment. Materials and Methods: This research is a qualitative study conducted through 10 in-depth, semi- structured one-on-one interviews with psychiatric specialists practicing in Finland. The data collected was transcribed verbatim and with an inductive coding method common themes and insights were identified in relation to the topic. Results: The findings of this study show the existence of generally aligned understanding of decision-making capacity among the participants and relative to established theories. However, the findings revealed a lack of knowledge of decision-making assessment tools and understanding decision-making capacity evaluation as a separate concept of clinical psychiatric assessment. Concept of supported decision-making was not known but humanistic perspectives were evident and shared decision-making practices were implemented to the care such as recovery orientation, 4 crisis planning and support network including people with lived experience. Nonetheless, in respect to human rights, the participants do not see a future in psychiatry without the possibility to intervene autonomy and coercive practices in certain situations such as safety of others and patient themselves. Conclusion: This study represents novel research aimed at enhancing professional awareness of decision-making capacity assessment and advocating for the adoption of structural tools to clinical psychiatric assessment. Training and education are required for supported decision-making. Also, a systematic approach at the national level to standardize supported decision-making is suggested. By enhancing understanding of the theoretical foundations of shared- and supported decision- making, this endeavor contributes to promoting respect for human rights among mental health patients with limited capacity.