Izpratne par mutes veselības nozīmi vispārējās veselības kopsakarībā: aptauja studentu vidū 19 līdz 34 gadu grupā

Abstract

Background: The link between oral and systemic health underscores the importance of oral hygiene in disease prevention. Despite this, poor oral hygiene persists, potentially exacerbating systemic diseases. This study aims to enhance oral hygiene practices, highlighting the need to prioritize both oral and systemic health by addressing educational shortfalls. The term “oral systemic health” provides the foundation for this research. Aim: The aim of this study is to assess university students' understanding of how oral health impacts systemic health and to explore their oral hygiene habits. It is hypothesized that students have limited awareness of the oral-systemic health relationship, which could influence their health practices. Materials and Methods: This quantitative, descriptive, cross-sectional study was approved by the FM Research Ethics Committee at the University of Latvia. It involved a literature review from January to May 2024 focused on the links between oral and systemic health, utilizing databases such as PubMed and Scopus to access 79 sources. Data was gathered between February 29th and April 16th, 2024, from 267 students across medical and non-medical faculties at the University of Latvia and Riga Stradiņš University. Surveys were distributed anonymously in both paper and digital formats, targeting students aged 19-34, with a participation breakdown of 61.4% female and 37.5% male. Results: Almost in all study questions we observed the statistically significant difference between medical and non-medical students. Specifically, significant differences in student knowledge between medical and non-medical students were found in the type of toothbrush they used (p = 0.018), in the understanding that oral health can affect the heart function (p < 0.001), cognitive health (p < 0.01), how frequently they go to the dentist (p = 0.02), their knowledge on effectiveness of different kinds of toothbrushes (< 0.001), the effect of oral hygiene on the gut health (< 0.01), and the effect of dental hygiene on eye health (< 0.01). Conclusion: This research reveals a significant lack of awareness among university students aged 19-34 about the connection between oral and systemic health, particularly in their appreciation for the importance of regular dental check-ups, with almost half showing insufficient understanding. Significant discrepancies were observed in the perceived effects of oral health on different bodily systems; while impacts on digestive and heart health were widely recognized, effects on eye and cognitive health were largely underestimated. Despite the predominant use of manual toothbrushes, the majority viewed electric toothbrushes as more effective. Moreover, medical students demonstrated a deeper comprehension of the implications of oral health on overall health compared to non-medical students, highlighting the need for improved public education to bridge these knowledge gaps.

Fons: Saites starp mutvārdu un sistēmisku veselību uzsvēršana atklāj mutes higiēnas nozīmi slimību novēršanā. Neskatoties uz to, sliktas mutes higiēnas prakse joprojām ir izplatīta, kas varētu pasliktināt sistēmiskās slimības. Šī pētījuma mērķis ir uzlabot mutes higiēnas praksi, uzsverot nepieciešamību prioritizēt gan mutvārdu, gan sistēmisku veselību, risinot izglītības trūkumus. Termins “mutvārdu sistēmiska veselība” ir šī pētījuma pamats. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir novērtēt universitātes studentu izpratni par to, kā mutes veselība ietekmē sistēmisko veselību, un pētīt viņu mutes higiēnas paradumus. Tiek pieņemts, ka studentiem ir ierobežota izpratne par mutvārdu-sistēmisko veselības saikni, kas varētu ietekmēt viņu veselības praksi. Materiāli un Metodes: Šis kvantitatīvais, aprakstošais, šķērsgriezuma pētījums ir apstiprināts FM Pētniecības ētikas komitejā Latvijas Universitātē. Tajā tika veikta literatūras pārskatīšana no 2024. gada janvāra līdz maijam, koncentrējoties uz saitēm starp mutvārdu un sistēmisko veselību, izmantojot tādas datubāzes kā PubMed un Scopus, lai piekļūtu 79 avotiem. Dati tika ievākti no 2024. gada 29. februāra līdz 16. aprīlim no 267 studentiem medicīnas un nemedicīnas fakultātēs Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Aptaujas tika izplatītas anonīmi gan papīra, gan digitālā formātā, mērķauditorija bija studenti vecumā no 19 līdz 34 gadiem, ar dalībnieku sadalījumu 61,4% sieviešu un 37,5% vīriešu. Rezultāti: Gandrīz visos pētījuma jautājumos tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība starp medicīnas un nemedicīnas studentiem. Īpaši nozīmīgas atšķirības studentu zināšanās starp medicīnas un nemedicīnas studentiem tika konstatētas attiecībā uz zobu suku veidu, ko viņi izmantoja (p = 0.018), izpratnē, ka mutes veselība var ietekmēt sirds darbību (p < 0.001), kognitīvo veselību (p < 0.01), cik bieži viņi apmeklē zobārstu (p = 0.02), viņu zināšanās par dažādu veidu zobu suku efektivitāti (< 0.001), mutes higiēnas ietekmi uz kuņģa veselību (< 0.01) un zobu higiēnas ietekmi uz acu veselību (< 0.01). Secinājumi: Šis pētījums atklāj nozīmīgu izpratnes trūkumu starp universitātes studentiem vecumā no 19 līdz 34 gadiem par saikni starp mutvārdu un sistēmisko veselību, īpaši to, cik svarīgi ir regulāri apmeklēt zobārstu, ko nepietiekami saprot gandrīz puse no respondentiem. Tika novērotas nozīmīgas atšķirības uztverē par mutes veselības ietekmi uz dažādām ķermeņa sistēmām; ietekme uz gremošanas un sirds veselību plaši tika atzīta, bet acu un kognitīvās veselības ietekme lielākoties tika noliegta. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa ikdienā lietoja manuālas zobu sukas, vairākums uzskatīja elektriskās zobu sukas par efektīvākām. Turklāt medicīnas studenti parādīja dziļāku izpratni par mutes veselības ietekmi uz vispārējo veselību salīdzinājumā ar nemedicīnas studentiem, kas uzsvēra nepieciešamību uzlabot sabiedrības izglītību, lai aizpildītu šīs zināšanu plaisas.