Zeltainā siseņa Chrysochraon dispar (Germar, 1834) populācijas ģenētiskās struktūras analīze kaļķainos zāļu purvos

Abstract

Kaļķaini zāļu purvi ir reti un Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, kurus apdraud fragmentācija. Lai izprastu fragmentācijas ietekmi uz biotopos sastopamajām sugām, var analizēt biotopu speciālistu sugu populācijas un to ģenētisko struktūru. Engures ezera dabas parka teritorijās un Apšuciema zāļu purvā ievākti zeltainā siseņa paraugi un to ģenētiskās struktūras raksturošanai izmantots iPBS molekulārais marķieris. Noskaidrota populāciju iekšējā ģenētiskā daudzveidība un secināts, ka tā ir zema. Analizēta populāciju savstarpējā ģenētiskā līdzība un ģeogrāfiskā attāluma ietekme uz gēnu plūsmu starp populācijām. Secināts, ka populācijas savā starpā ir ģenētiski līdzīgas, starp tām ir notikusi gēnu plūsma, kā arī ģeogrāfiskais attālums ietekmē gēnu plūsmu starp populācijām, bet to pilnībā neierobežo.

Name of this study is analysis of the population genetic structure of Large Gold Grasshopper Chrysochraon dispar (Germar, 1834) in calcareous fens. Calcareous fens are rare and protected habitats in the European Union, threatened by fragmentation. One approach to understand the impact of fragmentation on the habitat dwelling species, is to analyze the populations of habitat specialists and their genetic structure. Samples of the Large Gold Grasshopper were collected in the territories of Engure Lake Nature Park and Apšuciems fens, and the iPBS molecular marker was used to characterize their genetic structure. The internal genetic diversity of the populations was found to be low. The genetic similarity between populations and the impact of geographical distance on gene flow between populations were analyzed. It was concluded that the populations are genetically similar to each other, gene flow has occurred between them, and although geographical distance affects gene flow between populations, it does not completely restrict it.