Degradēta purva ūdens bilances izmaiņu nozīme purva atjaunošanā. Kaigu purva piemērs

Abstract

Latvijā norisinās aktīva, ekstensīva kūdras ieguve augstajos purvos, tādēļ ir nepieciešamas metodes, pēc kurām būtu iespējams analizēt konkrētās teritorijas atjaunošanas iespējas caur paludikultūras ieviešanu pēc purva izstrādes, ņemot vērā teritorijas hidroloģiju. Šim nolūkam iespējams izmantot hidroloģiskos modeļus. Bakalaura darbā par piemēru hidroloģiskā modeļa izveidei tika izmantots parauglaukums Kaigu purva teritorijā, kurā notikusi kūdras izstrāde un šobrīd netiek izmantota, atstājot klaju kūdras segu. Hidroloģiskā modeļa izstrādei tika pielietoti tālizpētes dati, kā arī teritorijā iegūti meteoroloģiskie un hidroloģiskie pamatdati, kā arī izmantotas ģeotelpiskās un datu apstrādes programmas. Rezultāti atspoguļo pētītās teritorijas hidroloģiskos apstākļus un simulācijas iespējamām darbībām paludikultūras veicināšanai.

Peat is actively, extensively harvested in raised bogs in Latvia, therefore certain methods are necessary, which could be used to analyze the possibility of bog recultivation through the introduction of paludiculture after the harvesting process, taking into account the hydrology of the specific territory. Hydrological models could be used for this. In this thesis an example territory is used, located in Kaigu bog, which was used for peat harvesting, currently not used, leaving an open peat layer. Remote sensing data, as well as meteorological and hydrological data gathered on site were used, and several data analysis and GIS programmes were used to create the materials and the resulting model, as outlined in the methods section. The results reflect the hydrological enviroment and simulations of possible changes of the sample plot for paludiculture.