Iespējamie riski un ieguvumi satura veidošanā pēc Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanas 2025. gadā

Abstract

Maģistra darba tēma ir „Iespējamie riski un ieguvumi satura veidošanā pēc Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanas 2025. gadā”. Pētījuma mērķis ir izpētīt, kādi varētu būt iespējamie riski un ieguvumi satura veidošanā pēc Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanas. Darba teorētiskās pieejas veido sabiedriskā labuma jēdziens, mediju vides daudzveidības, kā arī mediju ekosistēmas koncepti, Sistēmu teorija, Organizatoriskās inerces teorija un Inovāciju izplatīšanas teorija. Pētījuma metodoloģija ietver četras pētnieciskās metodes, kur divas tika izmantotas datu ieguvei (daļēji strukturētā intervija un aptauja) un pārējās – datu analīzei (kontentanalīze un SVID analīze). Kopumā tika veiktas 15 daļēji strukturētās intervijas ar sabiedrisko mediju satura veidotājiem, ar mediju ekspertiem, ar reformas atbildīgajiem un lēmuma pieņēmējiem, tādējādi uzzinot, viņuprāt, paredzamos riskus un ieguvumus apvienotā sabiedriskā medija satura veidošanā. Kā arī, analizējot 128 sabiedrisko mediju darbinieku aptaujas rezultātus, tika noskaidrots uzņēmumu darbinieku viedoklis par mediju apvienošanas nepieciešamību un paredzamajiem riskiem un ieguvumiem. Izmantojot SVID analīzes metodi tika identificēti kopumā 34 būtiskākie riski un 17 būtiskākās iespējas satura veidošanā pēc sabiedrisko mediju apvienošanas. Tas nozīmē, ka iespējamie riski tiek prognozēti vairāk nekā iespējas. Balstoties iegūtajos pētījuma datos, tiek secināts, ka vairāki intervējamie un aptaujas dalībnieki uzskata, ka, pieņemot lēmumu par mediju apvienošanu, visi iespējamie riski un ieguvumi nav pietiekami izsvērti. Turklāt tiek secināts, ka ir atšķirīgs skatījums, kā uz iespējamiem riskiem un ieguvumiem skatās vadības līmeņa cilvēki un satura veidotāji. Atslēgas vārdi: sabiedriskie mediji, sabiedrisko mediju apvienošana, pārmaiņas organizācijā, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, SEPLP.

The topic of the master’s thesis is „Potential risks and benefits for content production after the merger of Latvian public service media in 2025.” The aim of the study is to investigate the possible risks and benefits of content production after the merger of Latvian public service media. The theoretical approaches of the work include the concept of public value, the concept of diversity in the media environment, the concept of media ecosystem, Systems Theory, Organisational Inertia Theory and Diffusion of Innovations Theory. The research methodology includes four research methods, two of which were used for data collection (semi-structured interview and survey) and the others for data analysis (content analysis and SWOT analysis). A total of 15 semi structured interviews were conducted with public service media content creators, media experts, reformers, and decision makers, thus eliciting what they perceived to be the risks and benefits of a merged public service media. It also sought the views of company employees on the need for, and the foreseeable risks and benefits of, a media merger by analysing the results of a survey of 128 public service media employees. A total of 34 major risks and 17 major opportunities for content production after the merger were identified using a SWOT analysis. This means that potential risks are anticipated more than opportunities. Based on the data, it is concluded that several interviewees and survey participants consider that all possible risks and benefits are not sufficiently weighed up in the decision to merge the media. In addition, it is found that there are different perspectives on how people at management level and content creators view potential risks and benefits. Keywords: public service media, public service media mergers, organisational change, Latvian Radio, Latvian Television, SEPLP.